Gulbenes novadā ir fiksētas bērnu saslimšanas ar skarlatīnu jeb šarlaku, taču slimnīcā ar komplikācijām neviens nav nonācis. Diagnozi nosaka ģimenes ārsti, kas pacientiem nosaka ārstēšanās kursu un mājas režīmu. Skarlatīna Latvijā nav no tām infekcijas slimībām, saslimšanām kuras reģistrē un uzskaita Infektoloģijas centrā. “Dzirkstelei” par to pastāstīja vairāki ģimenes ārsti.
Skarlatīna ir uzskatāma par bērnu infekcijas slimību, jo 90 procentos gadījumos ar to slimo bērni līdz 16 gadu vecumam. Skarlatīnas ierosinātājs izraisa arī citas slimības, piemēram, sāpošu kaklu, ādas sastrutošanu, vidusauss iekaisumu. Slimībai raksturīga sezonalitāte – rudens un ziemas periods.
Slimības ierosinātājs ir A grupas ß – hemolītiskais streptokoks (baktērija). Infekcijas avots ir slimnieks vai baktērijas nēsātājs, un tā izplatās gaisa – pilienu ceļā. Inkubācijas periods ir vidēji 2 līdz 7 dienas, bet var būt arī īsāks. Slimība sākas akūti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un sāpēm kaklā. Pēc kāda laika parādās izsitumi, kas ātri izplatās pa seju, kaklu, ķermeni un ekstremitātēm. Skarlatīnu ir iespējams ārstēt mājās (vieglu formu gadīijumā), nodrošinot slimnieka izolēšanu atsevišķā istabā. Smagu formu gadījumā ir nepieciešama hospitalizācija. Ārstēšanā izmanto antibiotiku preparātus, kurus izvēlas ārsts.