Astoņu gadu laikā skolēnu skaits mūsu novadā vispārējās izglītības iestādēs ir samazinājies par 25,5 procentiem
Viens no Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdes darba jautājumiem bija par skolu nākotni Gulbenes novadā līdz 2015.gadam.
Plānojas, ka Gulbenē varētu būt 1 valsts ģimnāzija, 1 vidusskola, 1 vakara maiņu vidusskola, sākumskola vai pamatskola un 3 pirmsskolas izglītības iestādes. Tāpat tiks diskutēts par Gulbīša vidusskolas filiāles “Siltāju pamatskola”, Ozolkalna pamatskolas un Daukstes pamatskolas tālāko likteni. Deputāti un Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls uzsver, ka tās pagaidām ir tikai vīzijas, neviens konkrētus lēmumus pagaidām nav pieņēmis. Par to vēl ilgi tiks runāts.
“Neviens negrasās likvidēt mazās skolas, bet runa ir par situācijām, kur vairāk vai mazāk bērnu skaits tiek uzturētas mākslīgi, kur bērni tiek pievesti. Par to ir jādiskutē. To es prezentēšu gan skolu direktoriem, gan arodbiedrību pārstāvjiem,” norāda A.Šķēls.
Tāpat A.Šķēls rosināja domāt deputātus par izglītības iestādes piepildījumu, kā rezultātā jāpieņem lēmums par izglītības iestādes vai tās konkrēta posma pastāvēšanu: pirmsskolas izglītības iestāde – 19 un mazāk bērnu, pirmsskolas izglītības grupa – 9 un mazāk bērnu, pirmsskola (1. līdz 9.klase) – 49 un mazāk skolēnu, vidusskolas (10. līdz 12.klašu posmā) – 29 un mazāk skolēnu. “Par šiem skaitļiem varētu diskutēt,” norāda A.Šķēls.
Nav izstrādāta ilgtermiņa stratēģija
A.Šķēls informēja deputātus, ka pēdējo gadu laikā, ņemot vērā būtisko skolēnu skaita samazinājumu Gulbenes novadā, ir mainījušies jautājumi, kas ir jārisina, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu. Ir jārisina kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguves pieejamības, izglītības iestāžu ēku izmantošanas un finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitātes problēma.
Gulbenes novadam nav izstrādāta ilgtermiņa attīstības stratēģija, kurā būtu noteiktas izglītības jomas tālākā attīstība. Novada domes izveidotā darba grupa, izglītības, kultūras un sporta nodaļas speciālisti ir nodefinējuši Gulbenes novada izglītības iestāžu tīkla stiprās un vājās puses. Vājās puses un draudi – nepietiekamais bērnu skaits ar tendenci samazināties, neefektīvs skolu tīkls (daudz izglītības iestādes ar nelielu izglītojamo skaitu), liels pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu un skolēnu skaits koncentrēts pilsētā. Pie finansējuma modeļa “nauda seko skolēnam” skolas ar lielāko skolēnu skaitu zaudē zināmu daļu valsts finansējuma pedagogu algām, kas jānovirza mazāko skolu pedagogu algu finansējumam.
Pēc trim četriem gadiem samazināsies vidusskolēnu skaits
A.Šķēls norāda, ka astoņu mācību gadu laikā skolēnu skaits ir samazinājies par 1639 skolēniem., proti, par 25,5 procentiem. Viņš atgādina, ka šajā laika periodā ir likvidētas trīs skolas – Gulbenes pamatskola (ēkā tagad atrodas Stradu pagasta pārvalde), Stradu pamatskola (ēka netiek izmantota), Rēveļu pamatskola (ēku izmanto Rankas pagasta pārvalde – darbojas jauniešu centrs, ir iekārtota bibliotēka), savukārt reorganizēta ir viena skola – Siltāju pamatskola. Tā ir Gulbīša vidusskolas filiāle.
Šajā mācību gadā mazākais skolēnu skaits ir 5. – 7.klašu grupā. Līdz ar to pēc trim, četriem gadiem būtisks skolēnu skait kritums sagaidāms vidusskolas klasēs. Tas ietekmēs novada vidusskolu klašu komplektēšanas iespējas visās novada vispārējās vidējās izglītības iestādēs.
Cietējas ir “lielās” skolas
Dzimstības rādītāji liecina, ka lielākās bērnu dzimstības problēmas ir lauku teritorijās. Piemēram, Līgo pārvaldes teritorijā laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam piedzimuši 10 bērni, Druvienā – 24, Tirzā – 31.
Ņemot vērā datus par Gulbenes novadā dzimušajiem bērniem, kā arī skolēnu tālākās gaitas pēc 9.klases beigšanas, iespējams prognozēt skolēnu skaita izmaiņas līdz 2014./2015. mācību gadam. Ir vērojams būtisks skolēnu skaita samazinājums turpmākajos divos, trīs gados. Iespējams prognozēt, ka skolēnu skaits vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs no 2009./2010. līdz 2014./2015. mācību gadam samazināsies vairāk nekā par 22 procentiem. Mazākais skolēnu samazinājums prognozējam 1. līdz 4.klašu grupā.
A.Šķēls uzsver, ka Gulbenes novadā šajā mācību gadā ir izveidojusies situācija, ka pedagogu darba samaksa par vienādu amata vienību un slodzi, dažādās skolās ir atšķirīga, jo būtiski atšķiras skolēnu skaits klasēs un skolās kopā. Novada dome, sadalot valsts budžeta finansējumu konkrētām skolām, ievērojot ne tikai principu “nauda seko skolēnam”, bet arī nepieciešamību nodrošināt izglītības programmu īstenošanu visās skolās. Nodrošinot izglītības programmu īstenošanu visās novada skolās, finansiāli cietējas ir “lielās” skolas, jo, lai finansētu “mazās” skolas, ir nepieciešams naudu ņemt no “lielajām” skolām. Tas savukārt ierobežo kvalitatīvas izglītības piedāvājumu.
