Daudzi jau uztraucas par gaidāmo pavasari un ūdens
līmeni Dzirnavu dīķī.
“17
gadus Gulbenē dzīvoju Dzirnavu dīķa tuvumā. Tik bieži kā
pēdējos gados dīķa slūžas agrāk nekad netika raustītas. Bet
šajos laikos pavasarī novēroju, ka nārsta laikā ūdens līmenis
noregulēts tā, ka zivīm nebija kur tverties. Redzēju arī, ka
rudenī ūdens līmenis samazināts gandrīz par metru. Kāpēc tā
notiek? Žēl taču zivju!” savu viedokli pauž gulbenietis,
piezvanot redakcijai. Viņa vēlme – lai pavasarī Dzirnavu dīķī
nezustu zivis, neuzdarbotos maluzvejnieki un ligzdotu gulbji.
Sazinoties
ar Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāju Jāni Nagli, “Dzirkstele”
noskaidro, ka ūdens līmeņa regulēšanu ar slūžu palīdzību
Dzirnavu dīķī nodrošina pilsētas Labiekārtošanas iestādes
darbinieki. Iestādes vadītāja Ligita Miezīte “Dzirkstelei”
bilst, ka pēdējo reizi slūžas patiešām varēja būt regulētas
rudens lietavu laikā. Viņa sola pavasarī šim jautājumam
pievērsties vērīgāk, ja jau iedzīvotājiem ir tik kritisks
vērojums.
Novada
domes Īpašumu pārraudzības nodaļas zemes ierīcības inženiere
Anita Deksne “Dzirksteli” informē, ka Dzirnavu dīķis pieder
pašvaldībai, kaut nav reģistrēts zemesgrāmatā. Dīķis aizņem
84 624 kvadrātmetrus (nepilnus 8,5 hektārus).
Dzirnavu
dīķis, kas Gulbenē izveidots uz Krustalīces upes, ir daudz cietis
no cilvēkiem. Joprojām daudzi krastos dzīvojošie kanalizācijas
notekūdeņus ievada dīķī, ko kā ekoloģisku problēmu pastāvīgi
akcentē vides eksperti. Situācijai jāmainās, veidojot šo
dzīvojamo māju pieslēgumus pilsētas kanalizācijas sistēmai.
Turklāt pirms vairākiem gadiem Dzirnavu dīķis tika smagi
piesārņots, kad no bijušās Gulbenes naftas bāzes teritorijas
noplūda kurināmā degviela. Ekoloģiskā katastrofa toreiz
operatīvi tika novērsta, organizējot indīgo vielu sanāciju jeb
neitralizāciju. Tieši piesārņotības dēļ vairākkārt atmesta
ideja par peldvietas izveidi Dzirnavu dīķī.
Ir
saglabājušās vēsturiskas liecības, ka Dzirnavu dīķis Gulbenē
ir bijis jau 15.gadsimtā, bet nav nekādu pierādījumu, ka te
kādreiz bijušas arī dzirnavas, kā varētu domāt, ņemot vērā
dīķa nosaukumu. Savukārt vēl kopš senākiem laikiem ir
saglabājušies nostāsti, ka kādreiz Valmes ezers esot pleties līdz
pašai Gulbenei, iekļaujot sevī arī Dzirnavu dīķi. Krustalīce
iztek no Valmes ezera. Kā zināms, šis ezers ir pārpurvojies,
ūdens spogulis 106 764 kvadrātmetru platībā aizņem tikai pusi
no
visas
Valmes
zemes.
Valmes ezers ir bagāts ar sapropeli – nogulsnēm, kuru var
izmantot lauksaimniecībā un ķīmiskajā rūpniecībā.
