Pašvaldību vadītāji apsver iespēju pārskatīt un papildināt pirms diviem gadiem apstiprināto projektu par Gulbenes novada izveidi, apvienojoties tajā visām 14 rajona pašvaldībām. Tā ir vairāk nekā 100 lappušu bieza grāmata vairākos sējumos, kas, pēc zinātāju viedokļa, ir krietni atpalikusi no dzīves. Kur iedzīvotāji var lasīt šo projektu? Tas iesietā formātā atrodas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Gulbenes rajona padomē, kā arī katrā pašvaldībā – atsevišķā kompaktdiskā. Attieksme pret šo projektu ir kā pret makulatūru, kuras noderīgums šodien ir apšaubāms.
Rajona padomes un Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads saka, ka ideja par projekta pārstrādāšanu ir apspriesta, taču konkrēta lēmuma pagaidām vēl nav.
Pašreizējais šā projekta variants, pēc A.Strada domām, ir pārāk optimistisks. Vadoties no tā, jaunajai novada domei uzreiz uzsākt darbu būšot diezgan nereāli. “Daudz kas būtu jāpārskata,” saka A.Strads.
Projekta noslēguma ziņojuma kopsavilkums ir drukāts uz 16 lappusēm. Tajā bez vispārīgām frāzēm ir arī shēma, kas raksturo novada milzīgo administratīvo struktūru. Paredzēts, ka novadam būs domes priekšsēdētājs, vietnieks, izpilddirektors ar diviem vietniekiem un 14 pagastu un pilsētas pārvaldes.
Vai tas ir jādara?
“Kad pirms diviem gadiem tika akceptēts šis projekts, valstī bija cita situācija,” uzsver A.Strads. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka šim projektam ir tikai un vienīgi rekomendācijas nozīme. Jaunievēlētā Gulbenes novada dome projektu var ņemt un var neņemt vērā. Taču šis dokuments varētu palīdzēt jaunajai pašvaldībai darbā, ja domē tiktu ievēlēti šajā darbā nepieredzējuši cilvēki. Projekts tad būtu kā pieredzējušu kolēģu padoms, pēc kura vadīties.
“Tas ir mūsu redzējums, bet mēs jau nebūsim tie, kam tas jāīsteno,” “Dzirkstelei” uzsver Gulbenes rajona pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas vadītāja Marta Mikolaja.
Tomēr A.Strads uzskata, ka projekts pagaidām vairāk izsaka vēlmes, ko pašreizējie pagastu un pilsētas vadītāji vēlētos redzēt novadā, un mazāk sniedz praktiskus padomus par to, kā organizēt darbu jaunajā pašvaldībā. “To, ko mēs iesakām projektā, var darīt un var nedarīt. Galavārds būs jaunajai domei,” saka A.Strads. Savukārt M.Mikolaja klāsta, ka jau uzradušies citi piedāvājumi. Nesen rajona padomē viesojušies Biznesa augstskolas pārstāvji, kas piedāvājuši konsultatīvos pakalpojumus par jauno novadu organizatorisko darbu Latvijā pēc pašvaldību vēlēšanām. “Viņu piedāvājumā ir padomi, kā nodrošināt procesuālo vadību novada pašvaldībā – dokumentu plūsmu, pakļautību,” stāsta M.Mikolaja.
Projektu izstrādāja Rankā
Gulbenes rajona padomes izpilddirektore Guna Švika “Dzirkstelei” atgādina, ka pašvaldību apvienošanās projektu Gulbenes novada izveidei izstrādāja Rankas pašvaldība, pieaicinot speciālistus no visām citām rajona pašvaldībām. Šā uzdevuma veikšanai bija piešķirta valsts dotācija – 10 000 lati. Par šāda projekta izveidi lēmumu pieņēma visu rajona pašvaldību vadītāju kopsapulcē. Tāpēc šeit nav rajona padomes atbildības. Projekta finansējums tika izmantots arī kartogrāfiskā materiāla veidošanai visai rajona teritorijai. G.Švika bilst, ka 2007.gadā gulbenieši bija pirmie Latvijā, kas uzrakstīja šādu projektu, gatavojoties administratīvi teritoriālajai reformai. Projektam arī bija sabiedriskā apspriešana visu 14 rajona pašvaldību teritorijās.
