Elīna Dambe: “Šobrīd no Gulbenes novada mēs vairs suņus neuzņemam.”
Aptuveni 80 procenti no esošajiem suņiem, kas ir Alūksnes dzīvnieku patversmē “Astes un Ūsas”, ir no Gulbenes novada, un šobrīd izveidojusies situācija, kad patversme vairs nespēj uzņemt dzīvniekus, jo nav vietu. To sarunā ar “Dzirksteli” apliecina patversmes vadītāja Elīna Dambe.
Gulbenes novada pašvaldībai ir sadarbības līgums ar šo dzīvnieku patversmi. Līdz šim klaiņojošos suņus, tos, kas atrasti uz ielas, vai tos, kam miris saimnieks, Gulbenes novada pašvaldības policija nogādāja šajā patversmē.
“Šobrīd no Gulbenes novada mēs vairs suņus neuzņemam, un esam pateikuši pašvaldībai, ka esam pārpildīti, jo nav nevienas brīvas vietas, kur vēl kādu varētu izmitināt. Esam vairākkārt vērsušies Gulbenes novada pašvaldībā risināt šo problēmu, bet bez atsaucības,” uzsver E.Dambe.
Dzīvo patversmē gadu gadiem
Viņa arī stāsta, ka no Gulbenes novada tikai viens saimnieks ir ieradies uz patversmi pakaļ savam sunim. “Visi tā arī paliek patversmē. Ir bijuši gadījumi, kad saimnieks zina, ka viņa suns ir patversmē, bet nebrauc pakaļ, jo suns vairs nav vajadzīgs vai arī negrib atmaksāt to, kas attiecas uz suņa atvešanu patversmē. Ir dažādas situācijas. Bet kopumā situācija ar Gulbenes novadu ir drūma. Suns, kas nonācis patversmē, uzturas tur līdz sava mūža nogalei. Ir bijuši suņi, kas aiziet mūžībā vecuma vai slimības dēļ. Ir suņi no Gulbenes novada, kas pie mums dzīvo jau gadu gadiem,” saka E.Dambe.
Suņu adoptēšana notiek kūtri. Ja kaķēnus no patversmes vēl paņem, tad suņu adopcija ir ļoti samazinājusies. “Visas patversmes, liekot kopā galvas, mēģinājām saprast, kāpēc tā ir. Un esam secinājuši, ka daudz ir ietekmējis “kovida” laiks. “Kovida” laikā daudzi ņēma suņus un arī suņu pavairotāji ražoja šķirnes suņus, un visi, kuri gribēja kādreiz tikt pie sunīša, arī tika “kovida” laikā. Tagad lielākajai daļai cilvēku, kuriem arī varētu piedāvāt suni, jau ir suns. “Kovida” laikā suņus gan pirka, gan adoptēja. Piemēram, kādi šķirņu audzētāji arī saka, ka vairs nepērk šķirnes suņus. Ir pārprodukcija. Tāpēc arī suņu adoptācija šobrīd norit ļoti gausi,” stāsta E.Dambe.
Viņa stāsta arī par veiksmīgo Alūksnes novada pašvaldības pieredzi saistībā ar veiktajiem suņu reidiem. “Braucām pa pagastiem kopā ar pašvaldības policiju, skaidrojām suņu saimniekiem, kāpēc ir svarīgi čipot savu sunīti – ja gadījumā suns aizklīst, tam nolasot čipu, var sazvanīt saimnieku un atgriezt suni mājās. Alūksnē tas ļoti labi nostrādāja. Cilvēki čipoja savus suņus, un, ja no Alūksnes novada nonāk kāds suns patversmē, tad procentuāli ļoti bieži ir tā, ka nolasām čipu un suns uzreiz arī atgriežas mājās. Uzrunājām arī pašvaldību un pašvaldības policiju Gulbenē, aicinājām vērst uzmanību, cik tas ir svarīgi un kā tas palīdzētu atrisināt klaiņojošu suņu problēmu. Esam arī zvanījuši un teikuši pašvaldībai, ka nevarēsim uzņem suņus no Gulbenes novada. Nāks ziema un kas tad būs?” aicina aizdomāties E.Dambe.
Kopumā šajā patversmē ir aptuveni 20 suņu vietas un 40 kaķu vietas.
Intensīvāki reidi sāksies rudens pusē
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards “Dzirkstelei” stāsta, ka ārkārtas gadījumos ir piekritusi palīdzēt dzīvnieku patversme “Mežavairogi” Ķekavas pagastā. “Pašlaik gan mums viņu palīdzība nav vajadzīga,” saka M.Didrihsons-Linards.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka Gulbenes novada pašvaldības policija organizēja arī suņu reidus, kuru laikā tika veiktas darbības, lai apzinātu un uzrunātu tos mājdzīvnieku saimniekus, kuri nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, kas saistās ar dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu.
“Reidos pārliecinājāmies, ka lielākajai daļai saimnieku savi suņi bija čipoti. Tagad pašvaldības policijā darbu ir sācis jauns darbinieks un būs iespēja šādus reidus rīkot intensīvāk. Turpināsim darbu, lai apzinātu un uzrunātu tos mājdzīvnieku saimniekus, kuri nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, kas saistās ar dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu. Visticamāk, intensīvāki reidi sāksies rudens pusē,” saka M.Didrihsons-Linards.
Viņš arī stāsta, ka tādi gadījumi, kad atrasti klaiņojoši suņi, kuriem nav saimnieku, ir reti. Savukārt aptuveni reizi nedēļā pašvaldības policija saņem informāciju par kādu sunīti, kas klīst. “Un ļoti bieži šiem suņiem ir arī čipi, un mēs dzīvnieku nogādājam saimniekiem vai arī saimnieki paši atbrauc pakaļ. Arī pilsētas svētku laikā bija šāds gadījums,” saka M.Didrihsons-Linards.
Suņi no Gulbenes novada
SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
