Tuvumā dzīvojošais Dainis Brūniņš saka: “Viss ir kārtībā. Viss ir saskaņots.”
Saules paneļi kā sēnes saguls klajā vietā Beļavas pagastā. Vizuāli izskatās – gandrīz vai nekurienē, toties tuvu pilsētai. Beļavieši jautā “Dzirkstelei”, un mēs meklējam atbildes par šo projektu.
Aizbraucot apskatīt uz vietas jaunbūvi, satiekam tuvumā dzīvojošo Daini Brūniņu, kurš stāsta: “Viss ir kārtībā. Viss ir saskaņots, ir līgums. Vēl nebija neko sākuši darīt, kad jau bija saskaņots, ka viņi tur darbosies un pēc tam visu sakops. Un sāka darīt tikai tagad, aptuveni gads bija riņķī.”
Saules parks varētu plesties apmēram 15 hektāros
D.Brūniņš atklāj, kā uzzinājis par to, ka dzīvesvietas tuvumā taps saules parks: “Piebrauca paši, sarunāja, papīri tika parakstīti. Viss ir kārtībā. Būs darba vietas.”
Viņš arī stāsta, ka saules parks izvietosies zemes īpašumā, kas agrāk piederējis viņa dzimtai (saskaņā ar “Latvijas Vēstneša”arhīvu tas bija 2017. gadā). Vēlāk īpašums vairākkārt pārdots tālāk. Runājot par platību, kādā varētu izvietoties saules parks, D.Brūniņš saka: “Tie ir apmēram 15 hektāri.”
“Dzirkstele” noskaidroja, ka Beļavas pagasta “Lejas Dibeniņos” pēc zemes īpašnieka – SIA “CE Solar Gulbene” (iepriekšējais nosaukums SIA “Foxatrons”) – pasūtījuma top saules stacija ar 9,8 megavatu jaudu. Ražotāja jauna elektroapgādes pieslēguma vajadzībām tiek veikta 20 kV kabeļlīnijas būvniecība. Tas notiek ar AS “Sadales tīkls” veiktā publiskā iepirkuma palīdzību. “Dzirkstele” to uzzināja novada būvvaldē, AS “Sadales tīkls” interneta vietnē, kā arī Būvniecības informācijas sistēmā.
Saules elektrostacijas pieslēgumu AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai “Lejas Dibeniņos” veic Rīgas SIA “Remus elektro”. Darbus plānots pabeigt līdz jūnijam – “Dzirksteli” informē AS “Sadales tīkls” komunikācijas speciāliste Alīna Sildnika.
Pašvaldībā Īpašumu pārraudzības nodaļā bijis jāsaskaņo projekts un jāizsniedz tehniskie noteikumi saistībā ar kabeļa vilkšanu no Gulbenes cauri visam Ozolkalnam līdz īpašumam, kurā atradīsies saules parks. Lai tādā garumā izvilktu kabeli, tiek veidotas arī divas apakšstacijas Ozolkalna “Blomītē”. Ar pašvaldību saskaņota šo apakšstaciju atrašanās vieta. Bija pašvaldības viedoklis, kas tika ņemts vērā.
Saskaņā ar “Lursoft” datiem SIA “CE Solar Gulbene” ir 2021. gadā dibināts Rīgas uzņēmums, kura pamatkapitālā ir 902 800 eiro. SIA “CE Solar Gulbene” kapitāldaļas simtprocentīgi pieder Lietuvas uzņēmumam “Clean Energy Investments UAB”. Interneta vietnē “Rekvzitai.vz.lt” lasāms, ka šis ir 2023. gadā dibināts uzņēmums, kura pamatdarbība ir konsultāciju pakalpojumi. Uzņēmuma valdē ir trīs Lietuvas iedzīvotāji. SIA “CE Solar Gulbene” patiesā labuma guvējs ir Lietuvas iedzīvotājs Kestutis Martinkenas. Par sevi viņš “Lt. linkedin.com” vietnē raksta: “Biznesa dibinātājs un līderis ar 24 gadu sasniegumiem automobiļu, atjaunojamās enerģijas, pakalpojumu un nekustamā īpašuma nozarēs. Labi gūti panākumi uzņēmumu veidošanā no paša sākuma, kā arī daudznacionālu operāciju vadībā.”
Vai vajadzēja apspriesties ar sabiedrību, informēt?
“Saules baterijām netiek prasīts, jo tā ir pagaidu novietojamā būve. Tikpat kā būtu iznest ārā grilu un kādu brīdi paturēt, bet pēc tam var pārnest vai pārlikt,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.
Viņš nezina nevienu piemēru, kur Latvijā iedzīvotāji būtu protestējuši pret saules parku izveidi. Citādāk ir ar vēja parkiem, kur jāsalāgo viss tā, lai netiktu traucēts radaru darbs, kas savukārt saistīts ar valsts drošības jautājumiem. Tāpēc vēja parku izveidē ir nepieciešama publiskā apspriešana. Tur tiek prasīts ietekmes uz vidi novērtējums, saka A.Caunītis.
Viņš arī skaidro: “Saules parki ir viens no zaļākajiem elektrības ražošanas veidiem. Vienmēr jau jāskatās atbilstība teritoriālplānojumā. Uz lauksaimniecības zemes arī var uzlikt. Kā pagaidu būvi. Uz lauksaimniecības zemes var sakārtot arī privāto lidlauku. Tas nav aizliegts. Pļavā mazajām lidmašīnām.”
A.Caunītis saka, ka šobrīd AS “Sadales tīkls” organizē pieslēgumu izbūvi un dod jaudas saules parka izveidei “Lejas Dibeniņos”.
“Vai tas ietekmēs kādu blakus? Kas būtu tas, par ko nepieciešama sabiedriskā apspriešana? Parasti jau vajadzīga ietekmes pētīšana, piemēram, ja runa ir par smakām vai troksni, vai kaitējumu ainavai. Kas te būtu, ko apspriest? Kas būtu tas, ko mēs gribētu ar iedzīvotājiem apspriest, kas ietekmē viņu dzīvi vai ikdienu?” viņš vaicā.
A.Caunītis arī skaidro – par to, ka Beļavā taps saules parks, ir zinājis jau labu laiku iepriekš, kad valstī tika dalītas kvotas elektroenerģijas ražošanas jaudām. Būtiski esot tas, ka saules parks taps tuvu Gulbenei. “Elektrības pārvade ir dārga,” viņš saka.
Novada domes priekšsēdētāja padomnieks Jānis Barinskis “Dzirkstelei” saka: “Esmu tikai par, lai Gulbene attīstās. Manuprāt, pašvaldībai jādara viss, lai investīcijas rastos Gulbenes novadā. Nav jāliek šķēršļi.”
UZZIŅA
IERĪKOJOT SAULES PANEĻU PARKUS, kuru potenciālā jauda ievērojami pārsniedz vienas mājsaimniecības vajadzības un kuru aizņemamā teritorija uzskatāmi maina ierasto lauku ainavu, būtu janodrošina sabiedrības līdzdalība. Tāds ir tiesībsarga viedoklis, aicinot jau pagājuša gada laikā Klimata un enerģētikas ministriju sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju izsvērt atbilstošākos risinājumus. Piemēram, sagatavot vadlīnijas pašvaldībām vai grozīt normatīvos aktus.
SAULES PANELIS IR IEKĀRTA neatkarīgi no tā, vai to uzstāda uz ēkas jumta, sienām, novieto uz zemes vai uz iekārtas stiprinājumiem, kas balstās zemē.
SAULES PANELIS NAV BŪVE Būvniecības likuma izpratnē, tādēļ uz attiecīgo iekārtu nav attiecināms Būvniecības likums un tajā noteiktais patvaļīgās būvniecības jomas regulējums, bet tas nenozīmē, ka teritorijas plānošanas dokumentos pašvaldība nav tiesīga ierobežot attiecīga veida objektu un iekārtu (tajā skaitā saules paneļu) izvietošanu.
(AVOTS: TIESĪBSARGA UN EKONOMIKAS MINISTRIJAS INTERNETA VIETNES)
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
