Gulbenes novads neizceļas ar lieliem pārtikas ražošanas uzņēmumiem.
Nemainīgi lielākā ir akciju sabiedrība “Rankas piens” un SIA “Dimdiņi”. Novadā ir piecas maizes un konditorejas izstrādājumu ceptuves. Pagājušā gada laikā Gulbenes novadā ir kļuvis par 20 pārtikas ražošanas uzņēmumiem vairāk, sasniedzot 285. Tas ir noticis uz biškopības produktu ražotāju rēķina.
Ar pārtikas produktu izplatīšanu novadā pagājušā gada laikā nodarbojās 66 līdz 70 veikali. Pa kādam pārtrauca darbību, bet vietā nāk citi. Gada laikā darbojušās aptuveni 30 kafejnīcas, tomēr līdz 1.janvārim bija jau par četrām mazāk. Novada iestādēs ir 34 slēgta tipa ēdināšanas uzņēmumi.
“Pērn novadā reģistrējās daudzi mājražotāju, bet gada laikā samazinājās to skaits, kas reāli darbojas. Lielākoties mājražotāji nodarbojas ar piena pārstrādes produktu gatavošanu. Daudzi plāno pavisam atteikties no šādas iespējas,” “Dzirkstelei” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītājas vietniece, valsts vecākā pārtikas inspektore Ārija Ločmele.
Problēma – produkcijas realizācija
Daļa no mājražotājiem esot vīlušies savās iecerēs, jo sapratuši, ka ir akli paļāvušies uz reklāmu, uz aģitāciju. Daļa par mājražotājiem kļuva spiestā kārtā – lai izdzīvotu -, tomēr vēlāk kļuva skaidrs, ka izmaksas ir pārāk lielas. Higiēnas prasību nodrošināšana prasa zināmus naudas ieguldījumus. Turklāt produkcijas realizācijas iespējas nav tik lielas, kā gribētos.
“Dažs mājražotājs tirgū stāvēja pats un tērēja savu laiku, cits algoja cilvēku produkcijas tirgošanai. Tas viss prasa naudu. Ietekmēja arī piena cenu paaugstinājums,” uzskata Ā.Ločmele.
Ir interese par alkohola ražošanu
Pērn novadā nebija neviena komersanta, kas legāli nodarbotos ar alkohola ražošanu. Lai ražotu alkoholu, ir jāreģistrē uzņēmējdarbība.
“Pašlaik viens interesents, kas vēlas reģistrēt savu darbību. Vēl viens ir taujājis par šādu iespēju. Šāda veida uzņēmējdarbībā ir jāievēro prasības: personāla, telpu, ražošanas iekārtu higiēna, produktu glabāšanas temperatūras normas. Ir jābūt sakārtotiem dokumentiem. Līdzko sākas ražošana, lai produktu piedāvātu citiem, ir attiecīgas prasības. Tikai tad ražojumu varēs oficiāli pārdot tirgū. Sākumā jāsaņem pašvaldības atļauja alkohola ražošanai, pēc tam jānāk reģistrēt uzņēmumu Pārtikas un veterinārajā dienestā,” saka Ā.Ločmele.
Viņa uzsver: kamēr alkohols tiek ražots pašu patēriņam, tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests neizvirza nekādas prasības. Tās sākas, kad ir doma savu ražoto produkciju realizēt citiem.
“Katrs mēs gribam nopirkt kvalitatīvu un, pirmkārt, nekaitīgu produktu,” bilst Ā.Ločmele.
Elementārās prasības ir jāievēro
Pērn novadā Pārtikas un veterinārais dienests veicis aptuveni 400 pārbaudes ar pārtikas ražošanu un izplatīšanu saistītajos uzņēmumos, tostarp reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām.
“Esam veikuši svaigo augļu un dārzeņu izcelsmes pārbaudes, par ko pircēji mums ir sevišķi pateicīgi. Nav noslēpums, ka reizēm no ārvalstīm ievesto preci tirgotāji piedāvā kā Latvijas produktu. Svarīgi, lai, piemēram, Polijā audzētas zemenes netiktu tirgotas kā vietējās,” saka Ā.Ločmele.
Pērn novadā bijušas 7 administratīvo pārkāpumu lietas par pārtikas produktu derīguma termiņu un uzglabāšanas temperatūras neievērošanu. Pērn novadā nav bijis neviena uzņēmuma, kura darbību būtu nācies apturēt.
