Visas
Gulbenes novada pašvaldības jau ir saņēmušas informāciju, kurā
norādīti tie zemes īpašnieki, kam noteikts nekustamā īpašuma
nodokļa pārrēķins. Gulbenes novada domes nekustamā īpašuma
ekonomiste Maija Grāve informē, ka nodokļa pārrēķinu šogad
nāksies veikt salīdzinoši lielākam īpašumu skaitam nekā pērn.
Īpaši daudz pārrēķinu nāksies veikt Beļavas un Lejasciema pagastā.
“Ja
personai īpašumā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un tā nav
kopta, tad tai tiek noteikts papildu nekustamā īpašuma nodoklis
1,5 procentu apmērā. Tas nozīmē, ka pavasarī ir samaksāts 1,5
procentu nodoklis no kadastrālās vērtības, bet rudenī, kad
platības ir apsekotas, nākas samaksāt vēl papildu likmi 1,5
procentus,“ skaidro M.Grāve.
Viņa
atgādina, ka Lauku atbalsta dienests laika periodā no 1.septembra
līdz 1.novembrim ir veicis visu lauksaimniecībā izmantojamo
platību apsekojumu un tā rezultātus nosūtījis Valsts zemes
dienestam, kas savukārt pašvaldībai nosūta informāciju par
apsekojuma rezultātiem.
Paziņojumi
jau izsūtīti
Stradu
pagasta grāmatveža palīdze Gunita Zvirgzdiņa stāsta, ka pagastā
situācija saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemju
apsaimniekošanu esot līdzīga pagājušā gada situācijai. “Šogada
nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins tiks veikts par 884
latiem. Tie ir 87 īpašumi, kur 70 procenti platībām, kas ir
lielākas par vienu hektāru, nav koptas. Ir gadījumi, kad, saņemot
Lauku atbalsta dienesta veikto pārbaužu rezultātus par
lauksaimniecībā izmantojamajām platībām, zemes īpašnieks
apstrīd pārbaudes rezultātus, piemēram, norādot, ka viņam ir
mainīts statuss un īpašums tomēr ir kopts. Katru gadu ir tādi
gadījumi,” stāsta G.Zvirgzdiņa. Paziņojumi par nekustamā
īpašuma nodokļa pārrēķinu jau ir nosūtīti arī Līgo pagastā.
“Mūsu
pagastā nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins procentuāli
nebūs liels. Turklāt tas arī uzreiz nav jāsamaksā. To var
izdarīt līdz 2014.gada 15.novembrim,” bilst Līgo pagasta
sekretāre Ilze Brice. Savukārt Tirzas pagastā nekustamā īpašuma
nodokļis tiks pārrēķināts 69 īpašumiem.
Atkārtoti pārbauda
M.Grāve
stāsta, ka ir gadījumi, kad cilvēks iebilst pārrēķinam,
norādot, ka konkrētā platība ir kopta. Tādā gadījumā viņš
raksta iesniegumu pašvaldībai, kas to nosūta tālāk Lauku
atbalsta dienestam, lai šis īpašums tiktu atkārtoti apsekots. Ja
cilvēks apzinās, ka tiešām nav kopis kādu tīrumu, tad nodokļa
pārrēķins ir neizbēgams.
“Ir
gadījumi, kad īpašniekam ir meža un arī lauksaimniecības zeme,
bet viņš šo lauksaimniecības zemi aizaudzē ar mežu. Ja koku
stādījumi ir tādi, ka to var nosaukt par mežu, tad cilvēks
vēršas meža dienestā, kur tiek veikta meža inventarizācija.
Bija gadījums, kad meža dienests nebija nodevis datus zemes
dienestam. Arī cilvēkiem dzīves situācijas ir dažādas. Viens
vairs nespēj tikt galā ar īpašumu, otrs – nevēlas, tāpēc
katrs gadījums ir individuāls” stāsta M.Grāve.
