Cer uz aitas gaļas noietu
Līgo pagasta zemnieku saimniecības “Kāpostiņi” saimnieki Alda un Zigurds Lauri desmit gadus audzē aitas un kazas. Izdevumi saimniecībā ir lielāki nekā ieņēmumi, tāpēc saimnieki savu darbu jau sen nerēķina izdevumos. “Ne jau bez iemesla aitu audzētāju valstī kļūst mazāk. Iepirkuma cenas aitas gaļai ir ļoti zemas, arī aitas vilnu nevienam nevajag. Lielus ienākumus no šīs nozares gūt nav iespējams, bet kas cits atliek, jo cita darba nav. Vismaz paši esam paēduši,” saka Z.Lauris.
Dedzina vilnu “Kāpostiņi” ir Latvijas Aitkopības asociācijas biedri, tomēr nav sajusts, ka asociācija tā pa īstam nodarbotos ar saviem pienākumiem, lai aitu audzētāji varētu izvērst saimniekošanu, zinot, ka šai nozarei ir nākotne, ka produkcija kādam ir vajadzīga.
Saimnieki stāsta, ka Latvijā joprojām neesot vajadzīga aitu vilna, tāpēc to nākoties sadedzināt.
“Varbūt tai būtu noiets, ja mēs vilnu mazgātu, bet tas ir ārprātīgs darbs. Ne jau visu vilnas daudzumu esam sadedzinājuši, tā ir arī krājumā. Savulaik no Jēkabpils brauca pēc nemazgātas vilnas, bet tagad uzpircēji paši nezina, kur to likt. Balvos varēja nodot mazgātu aitu vilnu, bet tikai apmaiņai pret džemperiem, segām un tamlīdzīgi,” atceras Zigurds.
Lai gan vilna nav vajadzīga, tomēr tas nenozīmē, ka aitas nav jācērp. Šo darbu saimnieki veic paši. Aitu ar parastajām šķērēm viņi varot nocirpt 15 minūtēs. Galvenais ienākumu avots ir aitas gaļa.
“To nododam gaļas pārstrādes uzņēmumiem, ir arī pašiem savi “robi”. Gaļu pa tiešo varētu piedāvāt Rīgas bāriem un restorāniem, bet tad ir jāievēro veterinārā dienesta drakoniskās prasības, piemēram, dzīvnieku drīkst nokaut tikai sertificētā kautuvē. Lai es uz turieni aizvestu aitas, ir vajadzīgs sertificēts transports, kurš katrs tam neder, bet šāds transports ir jāīrē un par to daudz jāmaksā. Un tad vēl ceļa izdevumi. Rezultātā no gaļas mana peļņa ir daži santīmi. Kāda tad jēga?” spriež Zigurds.
Alda un Zigurds ik dienu aprūpē 53 aitu mātes, šķirnes teķi, vairāk nekā pussimts šogad dzimušos jērus, kā arī 22 kazas. To atnešanās plānota tā, lai kazlēni sāktu dzimt tad, kad būs kļuvis siltāks. Ganāmpulki ir pašu ataudzēti. “Diemžēl aitu un kazu ganāmpulks ir nedaudz samazinājies,” stāsta Zigurds.
Visu izrēķina
Par peļņu “Kāpostiņu” saimnieki nerunā, bet vispirms katru nopelnīto latu iegulda saimniecībā, kas paliek pāri – tas pašiem. Lielākie izdevumi saistās ar degvielas iegādi. Lielas izmaksas ir saistītas ar barības sagatavošanu, tās pievešanu. Ir jāmaksā arī par elektrību. aitām un jēriem, kā arī kazām nepieciešami mikroelementi, kas nekļūst lētāki. Uz 20 gadiem savulaik ir ņemts kredīts jauna traktora iegādei. Tā atmaksa turpināsies vēl 16 gadus.
(Vairāk lasiet 11.marta “Dzirkstelē” vai par maksu portālā šeit)
