Ceturtdien vakara krēslā ne viens vien gulbenietis novēroja, kā Skolas ielā gar veikalu dzīvojamo māju masīva virzienā aizlavās kūmiņš, kas, visticamāk, no tuvējā Spārītes parka šurp bija atceļojis pārtikas meklējumos. “Dzirkstelei” šo faktu apliecināja četri skolas ielas iedzīvotāji. Neviens no viņiem par redzēto neizrādīja satraukumu, bet drīzāk bija izbrīnīti un pat pauda nožēlu, ka savvaļas dzīvniekiem lielajā salā ir tik grūti, ka aizmirst par piesardzību.
“Redzēju, kā skaista lapsa, ar kuplo asti pēdas aiz sevis aizslaucīdama, šiverējas sniegā pie mājas 5/7. Izskatījās, ka viņa meklē ko ēdamu. Izbrīnā skaļi izsaucos: “Re, lapsa!” Viņa pagrieza galvu uz manu pusi, palika tramīga un zibenīgi aizskrēja aiz “miskastēm”. Gāju skatīties, kur zvērs palicis, un tad ieraudzīju, kā skaistule, mazliet pieklibodama, šķērso ar ledu klāto Skolas ielas dīķi, dodamās uz Blaumaņa ielas pusi,” “Dzirkstelei” stāsta kāda Skolas ielas iedzīvotāja.
Virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš “Dzirkstelei” šo konkrēto gadījumu komentē tā: “Lapsa, kura reiz ir uzodusi, ka var atnākt uz pilsētu un atrast ēdamo bez liekiem kreņķiem, nāks ēst regulāri. Tas nekas, ka kliba, gan tas pāries.”
Viņš piebilst, ka ne tikai Gulbenē skraida lapsas. Ar tām ir pilna arī Alūksne, kur pagājušajā vasarā kuplaste pilsētas centrā, šķūnī, bija apbērnojusies.
“Pašvaldības diemžēl šo problēmu negrib risināt. Skaidrs, ka savvaļas dzīvniekam vieta nav pilsētā, kur dzīvo cilvēki. Protams, apdzīvotā vietā lapsas šaut nedrīkst, taču tās var izķert, piemēram, izmantojot kastes ar ēsmu. Noķertās lapsas pēc tam var aizvest izlaist mežā – tālāk no apdzīvotām vietām,” saka L.Kļaviņš.
Tajā pašā laikā neesot lielu bažu, ka pilsētā ieklejojusi lapsa varētu būt slima ar trakumsērgu. Latvijā notiek meža dzīvnieku orālā vakcinācija, izkaisot vakcīnas pa gaisu, un pēdējā pusotrā gadā nav bijis neviena gadījuma, kad kāds dzīvnieks būtu saslimis ar trakumsērgu. Tomēr pilsētā ieklaiņojusi lapsa var saplēsties ar kādu kaķi vai suni.
