“Sarunas ir bijušas un vēl noteikti būs. Vispirms runājam skolā ar pedagogiem, tad ar skolēnu vecākiem,” tā par Gulbīša pamatskolas iespējamo slēgšanu “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.
Gulbīša pamatskolas direktore Sarmīte Puriņa laikrakstam apstiprina – ar viņu par skolas iespējamo slēgšanu ir runājis gan A.Caunītis, gan pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne, gan Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova. Vēl neesot veikta vecāku aptauja, kurp viņu bērni turpmāk varētu doties mācīties. Visticamāk – uz Cesvaini vai Gulbeni.
A.Caunītis saka – pašvaldība vairāk nevarēs finansiāli atbalstīt Gulbenes privāto Valdorfskolu.
“Dzirkstele” rakstīja, ka vietējo deputātu lēmums paredz šajā mācību gadā Valdorfskolai pedagogu atlīdzības nodrošināšanai no pašvaldības budžeta 2023.gadā piešķirt 756,37 eiro mēnesī, bet 2024.gadā līdz 31.augustam – 849,07 eiro mēnesī. Tā kā Valdorfskola nav Gulbenes novada pašvaldības dibināta izglītības iestāde, pašvaldībai obligāti nav jāatbalsta tās pastāvēšana, tā līdz šim ir bijusi tikai brīvprātīga iniciatīva. Turklāt atsevišķi deputāti jau agrāk iebilda, ka nesaprot, kāpēc jāatbalsta privāta skola laikā, kad tiek slēgtas pašvaldības skolas.
Gulbīša pamatskolu pašvaldība šogad finansiāli atbalsta ar 7976 eiro mēnesī, kas tiek izmantoti pedagogu atlīdzības nodrošināšanai. Taču ar jauno mācību gadu no pašvaldības tiks prasīts vēl lielāks ieguldījums. A.Caunītis stāsta: “Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija informēja, ka lems par valsts finansējuma noņemšanu Gulbīša pamatskolai ar 2025.gadu. Bet nu izskan, ka tas notiks jau ar 2024.gada 1.septembri, paredzot pārejas noteikumus.”
A.Caunītis teic – Gulbīša pamatskolā pietrūkst skolēnu (šobrīd skolā ir 56 audzēkņu) un tāpēc nevar pretendēt uz valsts finansiālo atbalstu nevienā no klašu posmiem. Pašvaldība viena nespēšot nodrošināt skolas pastāvēšanai vajadzīgo finansējumu.
A.Caunītis piebilst – pašvaldība tāpat visu laiku no sava maka liek klāt savu dibināto izglītības iestāžu pastāvēšanai nepieciešamo finansējumu. Tas ir atbalsta personāls – logopēdi, psihologi. Turklāt “pašvaldība šajā ziņā iegulda vairāk naudas, nekā Izglītības un zinātnes ministrija to plāno un paredz” – saka A.Caunītis.
