Biedrība
„Stāmerienas mednieku klubs” vērsusies Gulbenes novada domē ar
lūgumu pagarināt tiesības medīt pašvaldības mežos 24,94
hektāru platībā. 21.maijā, skatot šo jautāju tautsaimniecības
komitejas sēdē, deputāti konceptuāli atbalstīja: biedrībai šīs
tiesības piešķiramas uz turpmākajiem pieciem gadiem, taču būs
jāmaksā nomas maksa – 50 centi gadā par katru pašvaldības meža
zemes hektāru. Galīgais balsojums par to paredzēts 29.maijā
novada domes sēdē.
Tālāk
tautsaimniecības komitejas sēdē izvērtās garas diskusijas,
apspriežot pašvaldības nolikuma projektu, kas turpmāk paredzēs
visiem mednieku kolektīviem vienādu maksu par tiesībām medīt
pašvaldības mežos. Viņi pauda, ka vēl nav gatavi galīgajam
balsojumam, tāpēc debates turpināsies vēl mēnesi.
Novada
domes Administratīvi juridiskās nodaļas vadītāja Vita Kravale un
jurists Sandis Sīmanis skaidroja deputātiem, ka likums “Par
valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanu” liedz pašvaldībai ļaut nodarboties ar medībām
savos īpašumos par brīvu. Nolikuma projekts paredz, ka prasītā
maksa būs 50 centi par hektāru. Paredzams, ka mednieku kolektīviem
noteiktā termiņā ar iesniegumiem būs jāvēršas pašvaldībā,
pretendējot uz medību tiesību nomu konkrētā teritorijā. Ja
līdzvērtīgi pretendenti būs vairāki, tiks rīkota izsole ar
dalības maksu tajā.
Paredzams, ka mednieku kolektīvam
līgumattiecības ar pašvaldību varēs būt spēkā ne ilgāk par
12 gadiem. Nolikuma projekts paredz arī medību kolektīvu
atbilstību noteiktiem kritērijiem. Pirmkārt, mednieku kolektīvam
medību iecirknim, kas reģistrēts Valsts meža dienesta meža
kontroles teritorijas datu bāzē, jāatrodas ne tālāk par 100
metriem no pašvaldības medību platības. Otrkārt, mednieku
kolektīvā pusei biedru jābūt deklarētajiem Gulbenes novada
iedzīvotājiem.
Apspriežot
šo nolikuma projektu, deputātu viedokļi daudz neatšķīrās,
tomēr skaidri bija atpazīstami mednieki no tiem, kuriem nav šāda
vaļasprieka. Deputāta Normunda Mazūra satraukumam pievienojās
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis, paužot, ka
Valsts meža dienesta kuluāros notiekot sarunas par to, ka varētu
tikt paaugstināta medību tiesību noma valsts mežos, bet, ja maksu
sāks prasīt arī privāto mežu īpašnieki, mednieku kolektīvi
vispār var kļūt maksātnespējīgi.
Kāds ieminējās, ka dažs
privātais meža īpašnieks var negribēt, ka vispār kāds iet viņa
īpašumā medīt, uz to J.Naglis iebilda, ka mednieki regulē meža
zvēru skaitu mežos, daba viena pati ar šo uzdevumu galā netiekot.
Deputāte Sandra Daudziņa uzsvēra, ka galvenais uzdevums tomēr
esot novadā nodrošināt maksimālu pašvaldības zemes
lauksaimniecisko izmantošanu, nodot zemi nomā zemniekiem, bet
medību tiesību apakšnoma nevar būt obligāts nosacījums.
Visi vienojās, ka
novada domes izpilddirektorei Sarmītei Krišānei ir jāapkopo
informācija, cik lielās pašvaldības zemju platībās paredzēta
medību tiesību noma. Tādējādi varēs arī prognozēt gaidāmos
ieņēmumus pašvaldības budžetā.
