Karstais laiks tā vien aicina atveldzēties ūdenī, bet, kā izrādās, vairākiem cilvēkiem, apmeklējot peldvietas, sākušās arī veselības problēmas – ādas alerģiska reakcija, kas rodas pēc peldes ūdenskrātuvēs.
“Dzirksteles” redakcija saņēma kādas māmiņas telefona zvanu, kura vēlējās noskaidrot, vai “Lāčausī”, kas ir iecienīta peldvieta, ir kādas problēmas ar ūdens kvalitāti, proti, gan viņas bērnam, gan arī citiem, kuri svētdien vakarā tur peldējušies, pirmdien uz ķermeņa bijuši izsitumi. Šādu paši sūdzību redakcija saņēma vēl no citas māmiņas. “Mēs šonedēļ peldējāmies Stāmerienas ezerā pie pareizticīgo baznīcas, un pēc peldes nākamajā dienā gan man, gan arī bērnam pa visu ķermeni ir niezoši izsitumi,” stāstīja sieviete.
Sūdzības līdz šim nav saņemtas
“Dzirkstele” sazinājās ar Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības departamenta Vidzemes kontroles nodaļas vides veselības analītiķi Evitu Kupču, kura skaidro, ka šogad inspekcijā vēl nav saņemta informācija par Gulbenes novada peldvietu ūdens izmeklējumiem. 2021.gadā ūdens kvalitāte tika pārbaudīta, piemēram, minētajā peldvietā “Lāčausī”, un tā bija laba. Nekādas sūdzības arī nav saņemtas par šo peldvietu.
Viņa arī stāsta, ka pēdējo gadu laikā ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, apmeklējot peldvietas, saskaras ar veselības problēmām – ādas alerģisku reakciju, kas rodas pēc peldes ūdenskrātuvēs, kurās ūdens mikrobioloģiskā kvalitāte ir laba un, vizuāli novērtējot, nav manāmas nekādas piesārņojuma pazīmes, tajā skaitā nav novērojamas arī zilaļģu savairošanās pazīmes. Ja ūdenskrātuvē, kura tiek izmantota peldēšanai, ūdens plūsma ir lēna vai ūdens ir stāvošs (karjeri, ezeri), kā arī, ja tajā ir novērota ūdensputnu un ūdens zīdītāju klātbūtne, būtu jāpatur prātā, ka ūdenstilpē ir iespējama arī mikroskopisko parazītu klātbūtne, kas cilvēkiem ar jutīgāku ādu var izraisīt veselības traucējumus (ādas alerģiju) ar nosaukumu “peldētāju nieze”.
Aicina ievērot higiēnas un piesardzības nosacījumus
Inspekcija informē, ka alerģiska ādas reakcija pēc peldes, kas tiek dēvēta par “peldētāju niezi”,vasaras mēnešos ir samērā izplatīta visā pasaulē, arī sakarā ar klimata pārmaiņām izplatās mūsu ģeogrāfiskajā zonā. “Peldētāju niezi” izraisa reakcija uz noteiktiem mikroskopiskiem parazitāro tārpu kāpuriem, kas savā attīstībā inficē putnus un ūdens zīdītājus un pēc tam gliemežus. Kāpuru stadija, kas izdalās no gliemežiem, var radīt minētās alerģiskās parādības jutīgiem cilvēkiem. Kāpuri nevar iekļūt cilvēku organismā un īsā laikā aiziet bojā. Vairumā gadījumu, ja ir konstatēta “peldētāju nieze”, medicīniska palīdzība nav nepieciešama, simptomus var mazināt jebkurš pretalerģijas preparāts vai ādu nomierinošs losjons.
Lai izvairītos no nevēlamām sekām, peldoties vietās, kur iespējams saskarties ar parazitāro tārpu kāpuriem, inspekcija iesaka ievērot higiēnas un piesardzības nosacījumus, proti, bērniem un pārējiem iedzīvotājiem, kuri ir jutīgi pret dažādiem faktoriem, kas izraisa alerģiju, neizmantot peldvietu, ja ir zināma informācija par novērotiem gadījumiem, kad pēc peldes konstatēta “peldētāju nieze” un peldvietas apkārtējā teritorija liecina, ka ir iespējams ūdens piesārņojums ar mikroskopiskiem parazītiem. Noslaucīties ar dvieli tūlīt pēc peldes vai noskaloties dušā, ja tas ir iespējams, jo kāpuri ūdenī nemēģina ieurbties ādā, bet mēģina to darīt laikā, kad peldētājs ir atstājis ūdeni un āda pakāpeniski nožūst. Nebarot ūdensputnus peldvietās un ūdenstilpēs, kuras tiek izmantotas peldēšanai, jo tas veicina putnu piesaisti noteiktai vietai.
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa saka: “Tā varētu būt gan “peldētāju nieze”, bet varētu būt, ka ir savairojušās kaut kādas aļģes. Bet tas nav nekas bīstams un par to ļoti nevajadzētu satraukties, ka tagad šī ūdenstilpe ir ļoti piesārņota. Varētu būt arī enterovīrusi, kas izplatās ar ūdeni. Cilvēki daudz peldas, mēs jau paši savu mikrofloru nesam iekšā ūdenī. Kādu tagad vainot kaut kādā neizdarībā īsti nevar. Jā, nieze – tas ir diskomforts. Šādos gadījumos ieteicams lietot pretalerģijas medikamentus un kādu laiku nepeldēties, kamēr izsitumi pāriet. Bet, ja ir bažas, tad jāvēršas pie ārsta, īpaši, ja tam visam klāt vēl pievienojas vemšana, caureja.”
Ņems ūdens analīzes peldēšanās vietās
Saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām par to, ka pēc peldēšanās Stāmerienas ezerā cilvēkiem uz ādas parādās izsitumi, Gulbenes novada pašvaldība ir sazinājusies ar valsts zinātniskais institūtu “BIOR” un lūgusi veikt analīzes.
“Pašlaik, pie “Lāčauss” peldvietas ir uzliktas brīdinājuma zīmes, ka nav ieteicams peldēties, cilvēkam pašam ir jāizvērtē. Citās peldēšanās vietās pie Stāmerienas ezera sūdzības nav ienākušas un arī reakcijas uz cilvēka ķermeni nav. Ātrākais laiks, kad iespējams veikt analīzes, ir 5.un 6.jūlijs, kad tas tiks darīts, kā arī analīzes tiks veiktas vēl 17 novada peldēšanās vietās,” par to “Dzirksteli” informē Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vides pārvaldības speciāliste Dace Kurša.
– Inita Savicka
