PIECU ĒKU FASĀDĒM daudzviet ir atdalījies apmetums, logu stikli ir mehāniski bojāti, stikla bloki sadauzīti – tādu ainu kādreizējās rūpnīcas “Straume” teritorijā ir konstatējusi Gulbenes novada būvvalde. Minētās ēkas atrodas Smiltenes šosejas malā, iebraucot Gulbenē.
Fasāde bojā ainavu un vidi
Runa ir par kādreizējām rūpnīcas “Straume” Svelberģī esošajām trim ražošanas ēkām, sadzīves korpusu un transformatora apakšstaciju. Būvvalde uzskata – namu bojātais apmetums, atdaloties no fasādes, apdraud iedzīvotāju un garāmgājēju veselību un dzīvību, turklāt fasādes bēdīgais izskats bojā ainavu un vidi.
Šobrīd šī teritorija ar ēkām pieder Siguldas SIA “Pils īpašumi”, kuras īpašnieks ir bijušais gulbenietis Gatis Deksnis, – liecina “Lursoft” dati.
Gulbenes nomalē esošās kādreizējās rūpnīcas “Straume” teritorijas oficiālā adrese ir Beļavas pagasta “Malēnija”. Uz būvvaldes līdzšinējām vēstulēm un aicinājumu sakārtot savu teritoriju uzņēmums “Pils īpašumi” nav reaģējis. Tas izskanēja novada domes 18. jūnija apvienoto komiteju sēdē. Tad arī deputāti konceptuāli vienojās virzīt apstiprināšanai novada domes 26. jūnija sēdē lēmumu par šo īpašumu.
Bijušās rūpnīcas “Straume” teritorija piepilsētā ir atzīta par vidi degradējošu. Ņemot vērā būvvaldes ierosinājumu, dome 26. jūnija sēdē nolēma uzdot īpašniekam līdz šā gada beigām sakārtot piecas ēkas. SIA “Pils īpašumi” novada būvvaldei būs jāiesniedz plāns, saskaņā ar kuru paredz veikt sakārtošanas darbus. Ja reakcijas nebūs un noteiktajā termiņā teritorija netiks sakārtota, dome izmantos tiesības organizēt sava lēmuma piespiedu izpildi, piedzenot izmaksas no SIA “Pils īpašumi”.
Domes sēdē deputāti arī nobalsoja par to, ka SIA “Pils īpašumi” ir jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme – 3 procenti no lielākās kadastrālās vērtības (vidi degradējošās būves kadastrālās vērtības vai tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības).
Lūdz izpildīt kaut minimālās prasības
26. jūnija novada domes sēdei attālināti bija pieslēdzies šā uzņēmuma īpašnieks G.Deksnis, kurš vaicāja, ko tieši konkrēti pašvaldība no viņa gaida. Sēdes vadītājs Andis Caunītis teica: “Kamēr objekts nav sakārtots, mēs to uzskatīsim par vidi degradējošu būvi.” Viņš vaicāja G.Deksnim, vai ir kādi apstākļi, kuru dēļ viņš nevarēs veikt pašvaldības uzdoto “vismaz minimālajā prasību līmenī”. G.Deksnis pretī vaicāja: “Kas ir minimālās prasības?” A.Caunītis atbildēja – jāpanāk, lai no Smiltenes šosejas puses teritorija neizskatītos kā grausts. “Tas, kas ir bojāts, brūkošs. No vizuālās puses! Mēs iekštelpas nevērtējam. Vismaz no ārpuses lai ēka, lai logi ir normāli. Jāaizsedz ciet, jāaizskrūvē. Bet tādi, kādi viņi izskatās pašlaik, vienkārši nav pieņemami,” skaidroja A.Caunītis.
Svelberģī esošā bijušās rūpnīcas “Straume” teritorija ir plaša. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem tur atrodas ražošanas cehs ar četrpadsmit saimniecības ēkām, asfaltētu laukumu, ūdenstorni, žogu un trīs vārtiem. Viss šis īpašums kopā ar zemi pieder SIA “Pils īpašumi”.
Saskaņā ar vēsturiskiem datiem Svelberģī sākotnēji atradies Valmieras ugunsdzēsēju instrumentu rūpnīcas cehs Nr. 5, bet kopš 1965. gada – rūpnīcas “Straume” 4. ceha 16. iecirknis. Bez šā iecirkņa Gulbenē savulaik bija rūpnīcas “Straume” 4. ceha 15. iecirknis, kas atradās Brīvības ielā 77. Tur šodien saimnieko SIA “RCI Gulbene” un teritorija ir ieguvusi pavisam jaunu, modernu veidolu. Pēc 1967. gada Svelberģī tika lieti čuguna izstrādājumi, ražotas virtuves kārbas, savukārt Brīvības ielā 77 tika ražoti vējlukturi, pastkastes daudzdzīvokļu mājām, režģa būri kanārijputniņiem, dažāda veida eņģes – logiem, durvīm, arī daudzi sīkumi, piemēram, pudeļu atkorķējamie. Elektriskos gludekļus sāka ražot 70. gados. Maksimāli mēnesī tika saražoti 50 000 gludekļu – liecina arhīva dati. Tika ražotas arī kafijas dzirnaviņas, metāla kārbas produktu glabāšanai, sakņu rīves un rotaļlietas. 1981. gadā “Straumes” 4. ceha abos iecirkņos bija 300 strādnieku. “Straumes”4. ceha iecirkņi Gulbenē un Svelberģī savu darbību beidza pēc 1995. gada.
