Gulbenes novada deputāti tautsaimniecības komitejas sēdē ceturtdien diskutēja par to, ka informācijas trūkums viņiem traucē izprast un lemt zemes jautājumos. Tieši tie veidoja sēdes darba kārtības lielāko daļu.
Ieskanējās doma, vai tiešām par katru maza dārza pleķīša iznomāšanu vai, piemēram, par zemes nomu, izsoli ir jālemj domes sēdē. Varbūt pietiek ar pārvaldes lēmumu, jo tur darbinieki skaidri zina, par ko ir runa? Nepietiek vis – tā rezumēja paši deputāti diskusijas rezultātā. Arī normatīvie akti nosaka domes lēmuma nepieciešamību.
Deputātiem bija daudz neskaidrā sakarā ar vairākiem līdzīgiem iesniegumiem, kuros visos lūgums samazināt maksu par izpērkamo zemi sakarā ar lauksaimniecībā nostrādātajiem gadiem. Atkarībā no šiem gadiem arī parasti tiek piešķirts maksas samazinājuma procents.
Deputāte Ilze Mezīte izbrīnīta teica, ka rodas sajūta – dažs ir piedzimis jau ar lāpstu rokās. Izrādās, par lauksaimniecībā nostrādāto deputāti uzskata arī laika periodu, kad cilvēks, piemēram, kopis dārzu no pašvaldības nomātajā zemes gabalā, bet pamatdarbs ir bijis cits – kaut vai turot krogu pagastā vai vadot bijušo pagasta padomi.
Tautsaimniecības komitejas vadītājam Andim Caunītim radās jautājums, kas pārbauda, vai zemes izpirkuma samazinājuma maksas prasītāji patiesi ir nostrādājuši lauksaimniecībā tik ilgu laiku, cik katrs pats uzrāda. Izrādās, ka līdz šim nekas nav pārbaudīts. Pašvaldība uzticējusies iesniegumu rakstītājiem.
Deputāti tomēr uzstāja, ka katrā konkrētajā gadījumā vēlētos, lai pārvalžu vadītāji būtu personiski akceptējuši katru iesniegumu, jo viņi savus iedzīvotājus pazīst personiski.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Duļbinska ieteica, ka domes attīstības un īpašumu nodaļā būsu jāņem vērā šīs deputātu vēlmes.
