Nejauši atklājot, ka Gulbenes novada domes centrālajā ēkā ir nobloķēta pieeja “Dzirksteles” portālam, šķiet, ka atvērām Pandoras lādi vai visas slūžas, ko vien Gulbenē var atvērt. Beidzot visā Latvijā bija skaidrs, jo notikumam pieslēdzās arī nacionālie mediji, ko tad patiesībā novada domes vadība Andis Caunītis domā par mediju “Dzirksteli” un cilvēku komentāriem tajā. Izsakot arī ultimātu, ka komentēšana ir jānoslēdz, atļaujot tikai reģistrētu pieeju, tad “Dzirkstele.lv” administrācijas ēkā būs atjaunota.
Gribu uzsvērt vēlreiz, ka anonīmu komentēšanu esam atstājuši viena ļoti svarīga iemesla dēļ – lai redzētu sabiedrības noskaņojumu, lai uzzinātu, ko cilvēki domā, arī novada domē strādājošie, jo ir saprotams, ka mazā provinces pilsētā, kur cits no cita ir tik atkarīgi, vēlme noklusēt ir daudz lielāka, nekā pateikt, ko domā, ka tas nav pareizi, un “iet uz ešafotu”. Turklāt apgalvot, ka visi komentāri ir tik briesmīgi un tikai “kurina naidu”, kā nacionālajos medijos apgalvo Caunītis, tas būtu tas pats, ja es tagad pateiktu, ka visi domes lēmumi ir stulbi. Loģiski tas raisītu daudzus jautājumus man, kuri tad lēmumi ir muļķīgi un kāpēc, un, protams, tā tas nav. Tieši tāpat ir ar iedzīvotāju komentāriem – jārunā ir konkrēti, nevis jābāž viss vienā maisā. Daudzos komentāros var lasīt kritiskus un argumentētus viedokļus, jā, varbūt valoda daudziem nav tā mīlīgākā, daudzos paustas tikai emocijas, taču tā nav diskusija par to, kas notiek kādā personīgajā dzīvoklī vai guļamistabā, bet galvenokārt par nodokļu maksātāju naudu un tās izlietošanu. Turklāt neesmu saņēmusi nevienu iesniegumu ne no domes, ne arī Caunīša par kādu konkrētu komentāru. Arī policijas iesniegums izdot kādu IP adresi, lai sāktu kriminālprocesu saistībā ar kādu komentāru, pēdējos gados ir bijis tikai viens. Tāpat neesmu saņēmusi nekādas pretenzijas arī par “Dzirksteles” publikācijām ne no domes, ne domes vadības. Ak, jā, viens zvans no Caunīša kunga bija gan nupat nesen – viņam nepatika, ka “Dzirkstele” uzrakstījusi, ka viņš izsolē ir nopircis Mālu muižu. Argumentācija, kāpēc nevajadzēja rakstīt, – jo tas esot privāti. Taču Mālu muiža ir mūsu novada kultūrvēsturiska bagātība, pilnīgi loģiski bija jautāt A.Caunītim, kādas ir ieceres, ko darīt ar šo mantojumu. Vai šī ir naida kurināšana, cilvēku sanaidošana? Domāju, vienkārši žurnālistu darbs.
Godīgi sakot, naida kurināšanu vai aicināšanu uz vardarbību tās patiesajā izpratnē ne “Dzirksteles” publikācijās, ne komentāros vispār nevar izlasīt, jo, pirmkārt, to paredz likums. Visi tādi komentāri tiek dzēsti, pirms tie nonāk publiskajā telpā, tam mēs esam veltījuši lielus spēkus atšķirībā no sociālajiem tīkliem. Jāpiebilst, ka dažos no tīkliem, kuri nav bloķēti novada domes ēkā, savas pretenzijas par komentāru var izteikt tikai dievam. Bet, ja par naida izpausmēm tiek uzskatīta visa iedzīvotāju paustā kritika “Dzirkstele.lv”, kas vērsta pašvaldības darba virzienā, tad nu te nav, ko piebilst. Tad atliek gaidīt citu valsts iekārtu.
Vispār kopumā tomēr iemesls visam notikušajam, manuprāt, ir tas pats vecais – vairāk turēt “Dzirkstelei” muti, rakstīt tikai par labo un vairot prieku. Ja es atskatos uz visu savu pieredzi medija redaktora darbā, tad ir bijis tikai viens novada vadītājs starp neskaitāmiem, un tas ir Andris Apinītis, kurš nav ne maigāk, ne stingrāk “norādījis”, ko “Dzirkstelei” labāk vajadzētu nerakstīt vai devis kādus citus “padomus”, kā medijam jāstrādā. Tas tikai liecina, ka mums vēl ir daudz jāmācās, kā dzīvot demokrātiskā sabiedrībā. Taču, ja saskatāt kļūdas mūsu darbā, jums ir pretenzijas, nāciet un runājiet! Uz to aicinu jebkuru cilvēku. Skaidrosim, kā mēs strādājam un kāpēc par to rakstām!
