Gulbenē dienās, kad āra temperatūra bija tuvu mīnus 30 grādiem, sētnieki ģimnāzijas tuvumā zem eglēm atrada salā bojā gājušus trīs kovārņus, vēl vairākus arī citviet pilsētā. Sētnieki “Dzirkstelei” saka, ka žēl putnu, taču nezin, kā tiem palīdzēt. Kāda pilsētniece laikrakstam vēstī, ka nosalušu balodi atradusi savas privātmājas teritorijā – uz privātmājas pagraba. Novērots, ka Skolas ielā cilvēki pa logu met kovārņiem maizes gabaliņus, un tie ātri tiek noknābāti.
„Ne tikai kovārņi, arī zīlītes un citi mazie putni gāja bojā aukstajā laikā. Vai var piebarot putnus? Var! Ja viņi raduši meklēt ēdamo zem cilvēku māju logiem, tad labi. Padomju laikos lielos putnus piebarojām. Tad bija atkritumu izgāztuves, lopu fermas ar mēslu krātuvēm. Tur lielie savvaļas putni barojās. Tagad viņi vaktē, vai pie kādas ēdnīcas tiek izmestas ēdiena paliekas. Arī pie atkritumu konteineriem. Taču konteineri tagad tiek slēgti, putni netiek klāt. Izdzīvo stiprākie putni, bojā iet tie, kam nav paveicies” „Dzirkstelei” saka Lejasciema ornitologs Aldis Freibergs.
Viņš saka, ka cilvēkiem par putnu piebarošanu bija jāsāk domāt un regulāri rūpēties jau rudenī.
„Tagad ierīkot jaunu vietu lielo putnu barošanai ir ļoti grūti,” skaidro A.Freibergs.
Diemžēl pievilties varot arī tie, kuri tikai tagad sadomā pie sava loga nolikt barotavu mazajiem putniem, jo, visticamāk, neviens turp mieloties neatlidos.
„Šobrīd jau katrs no putniem ir atradis savu vietu, kur baroties, un jaunu vairs nemeklēs,” saka A.Freibergs.
Vislabāk putniem esot uz palodzes nolikt maizi, kurai uzsmērēts sviests vai margarīns bez sāls, var sakausēt pikā auzu pārslas ar margarīnu. Var cienastam nolikt veterinārajā aptiekā nopērkamo barību putniem. Nekādā gadījumā putnu piebarošanai nedrīkst izmantot sāļu barību.
