Tiesneši un prokurori ir neizpratnē par algu samazināšanas argumentiem
Valdība šonedēļ, ārkārtas sēdē skatot priekšlikumus nākamā gada budžetam, nolēma tiesnešiem un prokuroriem izmaksāt vienreizēju kompensāciju jeb sāpju naudu. Lēmums tika pieņemts bez debatēm.
Saskaņā ar valdības lēmumu Satversmes tiesas tiesnešiem, prokuroriem un tiesnešiem tiks izmaksāta vienreizēja kompensācija – tā būs starpība starp algu, kas pienāktos tiesnešiem, bet tā nebūs, jo tiesneši ir iekļauti vienotajā atlīdzības sistēmā. Paredzēts, ka kompensāciju neapliks ar nodokļiem.
Valsts atzinusi kļūdu?
Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska “Dzirkstelei” saka, ka pagaidām nav saņēmusi oficiālu informāciju par tiesnešu nākamā gada atalgojumu.
“Lai kāda šī kompensācija būtu, tā būs minimāla. Tā būs starpība no viena mēneša algas, kādu mums nākamajā gadā vajadzētu saņemt, salīdzinot ar to, ko reāli saņemsim. Tā ir tāda kā valsts atvainošanās. Un tikai tā. Šo kompensācija jāuztver kā atzīšanās, ka valsts ir kļūdījusies, ka ir atzinusi kļūdu,” saka viņa. G.Gulbinska bilst, ka neizprot, kāpēc tiesās algām jākļūst zemākām, turpretim ministrijās atļautas gan prēmijas, gan tā saucamās 30 procentu piemaksas.
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokuros Aivars Circens skaidro, ka nākamgad prokuroru algas aprēķinās procentuāli, ņemot vērā rajona tiesas tiesnešu darba samaksas apmēru. Prokurors saņems aptuveni 95 procentus no tiesneša algas, kas savukārt pielīdzināta augsti kvalificēta jurista algai. Tādējādi zemākā tiesneša amatalga rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim bez pieredzes nākamgad plānota 1157 lati pirms nodokļu samaksas, Augstākās tiesas priekšsēdētāja alga – 2655 lati, bet mēnešalga Satversmes tiesas priekšsēdētājam – 3031 lats.
Pārsteidz tiesiskais nihilisms
A.Circens kā par tiesisko nihilismu uzskata tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotajā atlīdzības sistēmā. Tas nozīmē, ka tiek ignorēts iepriekš Satversmes tiesā lemtais.
“Ja valdība var nepildīt tiesas nolēmumu, tam var būt bīstamas sekas,” uzskata Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors.
Ja algu reforma nenotiktu, tiesnešu atalgojumam, salīdzinot ar šo gadu, būtu jāpieaug vidēji par 43 procentiem, bet zemesgrāmatu tiesnešiem pat par 81 procentu. Turklāt pirmās instances tiesas tiesneša atalgojums Latvijā būtu līdzvērtīgs vai pat pārsniegtu atalgojumu Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un citās Eiropas valstīs.
