Foto: Gatis Bogdanovs
Sinoptiķi: šomēnes lielākajā daļā Latvijas nokrišņu daudzumam jau ir pārsniegta nokrišņu norma, tajā skaitā Gulbenē
Ir lauksaimnieki, kas visu ir paspējuši un ir apsējuši, bet ir tīrumi, kur vēl nav tikts virsū un vasarāju sēja ir iekavējusies. “Ne kritiski, bet tomēr nobremzēšana ir,” to “Dzirkstelei” apliecina augkopības speciāliste Inga Freimane.
I.Freimane stāsta, ka smilšainās augsnēs diezgan ātri mitrums pazūd, savukārt smagākā tipa augsnēs tas uzkrājas un tik ātri neapžūst. “Agrā sēja varbūt nav bijusi veiksmīga, jo ūdens nesadīgušas sēklas materiālu aizskalo. Neteiktu, ka mūsu novadā ir kāda vieta, kas izceļas, kur ir ļoti slikta situācija saistībā ar lietaino laiku. Ir atsevišķi lauki atsevišķās saimniecībās, kur nav uzbraukts virsū. Un ir vietas, kur varbūt meliorācija nestrādā, un kādu dienu pēc lieliem nokrišņiem stāv ūdens uz ziemājiem. Tādas peļķu vietas. Sliktāk ir gājis rapsim ar apputeksnēšanos. Bija vēss laiks, kad ziedēja ziemas rapsis. Jāskatās, kā veidosies pāksts,” saka I.Freimane.
Esam vēl diezgan labvēlīga situācijā
Stradu pagasta zemnieks Jānis Lazdiņš “Dzirkstelei” stāsta, ka situācija nav tik kritiska. “Aiz Ičas gan sākas kritiski, tas ir, Bērzpilī. Tas reģions, cik aprunājos ar cilvēkiem, esot bēdīgā situācijā. Nav iesējuši vasarājus, jo vienkārši neko nevar apstrādāt. Mums pārsvarā ir ziemāji, bet vasarājus arī iesējām. Paspējām sausajā laikā. Pēc saliem, bet sausajā laikā. Gulbene pret citiem reģioniem ir diezgan labvēlīga situācijā. Zemgale slīkst nost, bet mēs nevarētu kliegt,” saka J.Lazdiņš.
Litenes SIA “Sita Nature Park” īpašnieks Jurijs Prokofjevs, kurš nodarbojas ar liellopu audzēšanu, “Dzirkstelei” saka, ka mitrs ir, bet nav tik traki. Sazinoties ar J.Prokofjevu ceturtdien pēc pamatīgā lietus, viņš saka: “Applūduši pašreiz vēl neesam, bet, kas būs pēc trīs dienām, grūti prognozēt.”
Vēl ir pietiekami laika
Biežais lietus kavē arī tos, kas mīl rušināties mazdārziņos. Daudzi jau sāk satraukties, ka vēl neko nav paspējuši iesēt vai iestādīt. Taču speciālisti mierina – vēl ir pietiekami laika. Līdz pat jūnija beigām var sēt un stādīt.
“Mazdārziņiem viss būs, un nevajag satraukties. Ražas priekš sevis pietiks. Nekas nav nokavēts. Visu jūniju droši var sēt un stādīt. Nevajag stresot, bet mierīgi pļaut zāli un skatīties, kad varēs iestādīt. Daudz ko var izaudzēt no dēstiem, kas ir kastītēs,” saka I.Freimane.
Viņa stāsta, ka mazdārziņos ir ļoti dažāda situācija. “Ir, kas neko nav iesējuši un iestādījuši, jo ir pārāk slapjš, un ir, kam jau kaut kas arī ir aizgājis bojā, piemēram, noskaloti burkāni no vagām. Ir, kam siltumnīcās stāv ūdens. Tas atkarīgs no reljefa katram individuālam gabaliņam,” saka I.Freimane.
Arī ar šopavasar piedzīvotajām salnām varbūt nemaz nav bijis tik slikti. I.Freimane skaidro, ka parasti pēc salnām augi cieš no sala traumām, un tos ir rūpīgi jālaista, lai tie atgūtos. Šogad pēc salnām sekoja lietus, kas deva augiem nepieciešamo mitrumu. Protams, ir arī zaudējumi, piemēram, salnas sabojājušas ķiršu ražu. I.Freimane atgādina, ka dzīvojam klimatā, kur šādi laikapstākļi pavasarī ir norma, tāpēc svarīgi domāt par profilaksi un aizsardzību: apsegt augus, kurināt ugunskurus, lai radītu siltumu un dūmus, un pat nenovāktie siena ruļļi var būt noderīgi – tie gruzdot rada dūmus, kas pasargā augus no salnas.
Šogad augsne iesilst lēnām
Arī stādu audzētājiem šādi pavasari nenāk par labu. “Biznesa riski, ar kuriem jārēķinās,” saka I.Freimane. Augiem patīk augt siltumā, kad gaiss ir silts un augsne silta. “Šogad augsne iesilst ļoti lēnu. Saulainās dienas ir, bet naktis vēl aizvien ir vēsas, un līdz ar to neaug tik labi. Ja no siltumnīcas iznes un iestāda, tad augs ir pilnīgā šokā, un tad tie izskatās nīkulīgi un slikti. Mums Rankā bija stādu tirdziņš, un ziedošās puķes pirka, bet ne daudz. Vairāk cilvēki aprunājās un paskatījās, kas ir sortimentā. Cilvēki ļoti rezervēti skatījās uz stādiem,” stāsta I.Freimane.
Kalnienas lauku sētas “Bērzemnieki” saimniece Jolanta Apsīte “Dzirkstelei” stāsta, ka faktiski sezona sākas tikai tagad, vismaz puķēm. “Cilvēki tikai tagad sāk straujāk kaut ko pirkt, un gatavoties jūnijam. Lauku gurķi un tomāti man tikai tagad knapi saauga. Priecājos, ka nebiju tos ātrāk iesējusi. Bet puķes šobrīd cilvēki pērk un stāda savās puķudobēs. Kas attiecas uz tīrumiem, mūsu pusē nav ļoti pielijuši lauki. Kartupeļus stādīsim tikai tagad, un šis tas jau ir sasēts dārzā. Ļoti nesteidzāmies, jo salnas bija diezgan ilgi,” saka J.Apsīte.
Tatjana Ābeltiņa no “Birzītēm” Beļavas pagastā stāsta, ka šis pavasaris stādiem ir bijis ļoti smags. “Ir patraucējušās gan aukstās naktis, gan karstās dienas. Tieši šī te krasā temperatūras maiņa izdarīja savu – stādi ir vēlāk sākuši ziedēt vismaz mūsu siltumnīcās. Ir bijis tā, ka cilvēki atbrauca pirkt stādus, bet mēs tos viņiem nepārdevām, jo priekšā bija gaidāmas vēl aukstas naktis, un tā pasargājām gan stādus, gan cilvēkus, kas pēc tam būtu vīlušies, ka stādi ir aizgājuši bojā. Jā, sezona ir tikko sākusies. Stādu ir daudz, tik jābrauc pirkt!” aicina T.Ābeltiņa.
35 procenti no maija mēneša normas
Sinoptiķi “Dzirksteli” informē, ka Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģisko novērojumu staciju tīklā Gulbenes novada teritorijā atrodas Gulbenes meteoroloģisko novērojumu stacija, kurā no 28. maija pulksten 21.00 līdz 29. maija pulksten 10:00 nolija 22 mm jeb litri uz kvadrātmetru, kas ir nedaudz vairāk nekā 35 procenti no maija mēneša normas.
Šomēnes lielākajā daļā Latvijas nokrišņu daudzumam jau ir pārsniegta nokrišņu norma, tajā skaitā Gulbenē. Maija mēneša norma Gulbenes novērojumu stacijā ir 57,5 mm, tomēr kopējais nokrišņu daudzums 2025. gada maijā līdz 29. maijam pulksten 10.00 ir 94,8 mm. Tuvākajā periodā visintensīvākais lietus būs arī, piektdien, 30. maijā. Pēc tam turpmākajās dienās nokrišņi gaidāmi tikai brīžiem un ne tik intensīvi. Hidroloģisko apstākļu analīze norāda, ka Latvijas ziemeļaustrumu rajonos upēs aizvadīto lietavu dēļ ūdenslīmenis ir paaugstināts, tas turpinās paaugstināties, daudzviet applūdīs palienes un zemākās vietas.
