Šonedēļ Beļavas pagastā lācis uzbrucis ķēvei, kas ganījās aplokā, un saplēsis to. Ķēvi nācās iemidzināt.
“Šis ir pirmais oficiāli fiksētais gadījums Latvijā, kad lācis ir uzbrucis zirgam,” to “Dzirkstelei” apstiprina Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniskā asistente Alda Stepanova, kura bija ieradusies notikuma vietā.
A.Stepanova “Dzirkstelei” stāsta, ka tie ir reti gadījumi, kad lācis uzbrūk lauksaimniecības dzīvniekiem. Šajā gadījumā cieta savvaļas ‘Konik’ šķirnes zirgs.
“Runāju ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kas izskata pieteikumus par lāču izdarītajiem postījumiem. Un, jā, zirgiem šis ir pirmais gadījums,” saka A.Stepanova.
Lācim iekļūt aplokā nebija nekādu problēmu
Viņa stāsta, ka ‘Konik’ šķirnes zirgi nav lieli.
“Apskatot šo vietu, žogs vietām bija ne labā stāvoklī. Vietām bija izgāzts. Arī īpašnieks teica, ka viņš nav pārliecināts, vai to (žogu – red.) izdarījis lācis, ka zirgi paši to žogu bojā un tas nav savlaicīgi salabots. Vietām dzeloņstieple bija pārtrūkusi un nebija atjaunota, un lācim iekļūt aplokā nebija nekādu problēmu. Ķēvei bija saplosīts gurns, un, lai dzīvnieks nemokās, to iemidzināja. Šis gadījums notika šonedēļ. Ķēve tika atrasta jau savainota. Kurā īsti vietā noticis uzbrukums, arī nevarēja saprast. Zāle saaugusi. Pēdu praktiski nebija. Saimnieks par šo gadījumu ziņoja Dabas aizsardzības pārvaldei par kompensācijas izsniegšanu, lēmuma pieņemšanu. Lāču paliek vairāk, bet tas nav bieži, ka lācis uzbrūk lielajiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Gulbenes novads un Ziemeļvidzeme ir teritorijas, kur tie lāči ir. Un, ja saimniekiem dzīvnieki ir ārā, aplokos, tad aplokiem ir jābūt labā stāvoklī, lai lācim nav iespējas tikt klāt dzīvniekiem,” uzsver A.Stepanova.
Pēc nagu plēsumiem bija skaidrs
Notikuma vietā tika vākti vilnas paraugi, lai lāci varētu identificēt ar ģenētiskām analīzēm.
“Bet pēc nagu plēsumiem bija skaidri un nepārprotami redzams, ka tas ir lācis. Ar matu vai ekskrementu paraugiem, kas satur ģenētisko materiālu, identificējam lāčus. Un savā datubāzē mēs tad varēsim redzēt, vai šis konkrētais lācis mums jau ir kādreiz fiksēts Latvijas teritorijā, vai arī varbūt nākotnē varēsim kaut kur fiksēt. Tagad mērķis ir identificēt konkrēto lāci un sekot viņa gaitām tālāk līdzi, ja atkārtoti iegūstam materiālu,” skaidro A.Stepanova.
“Silavai” pieejamie dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā bija apmēram 150 lāči.
“Ar katru gadu lāču paliek vairāk. Lāči Latvijas teritorijā vairojas. Jābūt uzmanīgiem, piemēram, dodoties ogot vai sēņot. Lācis pirmais uz konfliktu nekad neies ar cilvēku. Pa dienu lācis arī nav aktīvs. Ja ejam mežā, tad pašiem par sevi jādod ziņa, ka mēs tur esam, lai nejauši neizbiedētu lāci. Varbūt nevajag iet uz mežu vienam, bet divatā, trijatā, un tad savā starpā sasaucas, sarunājas, lai dzīvnieks pirmais mūs izdzird un pirmais pamet to vietu. Meža dzīvnieks ir meža dzīvnieks, un, ja tur mājdzīvniekus, tad sargājam tos. Visefektīvākie ir elektriskie žogi, jo lācim ļoti nepatīk elektrība. Ja viņš ir saņēmis elektrības sitienu, tad turpmāk viņš no šāda žoga cenšas izvairīties. Bišu dravās tas ļoti labi strādā, tas ir sevi pierādījis, jo ir samazinājušies lāču postījumi vietās, kur ir uzlikti elektriskie žogi,” stāsta A.Stepanova.
