Uz Stāmerienas pareizticīgo baznīcas jumta stārķi izveidojuši ligzdu un šobrīd perē mazuļus.
Ornitologs Elvijs Kantāns “Dzirkstelei” skaidro, ka tas nav nekas netipisks – stārķa ligzda uz jumta. “Māju jumti, skursteņi nav nekāds retums, bet galvenokārt gan stārķi taisa ligzdas uz elektrības stabiem, neatkarīgi, vai tas ir betona, vai koka stabs. Ir dzirdēts, ka ir uztaisītas ligzdas pat uz pašiem baznīcas torņiem. Tas gan ir retāk, bet arī tas nav nekas netipisks. Drīzāk lielu izbrīna rada tādas vietas kā mežmalas izcirtumā nolauztā kokā, un šāda viena ligzda ir redzama, nogriežoties no Velēnas uz Lizumu, bet tā ir neapdzīvota,” stāsta E.Kantāns.
Šobrīd pieaugušie stārķi, kuri ir ligzdošanas vecumā, jau ligzdo, perē olas. “Stārķi sāk ligzdot aptuveni trīs, četru gadu vecumā. Ir arī neligzdojošā paaudze, kuri bariņos klaiņo apkārt. Un tad var redzēt ainu – vecākie stārķi sēž ligzdās un perē olas, bet jaunie pastaigājas bariņos. Tā ir normāla parādība,” saka ornitologs un turpina, ka stārķi, kas tagad perē, turpinās arī to darīt, bet jaunā paaudze, kurai tuvojas ligzdošanas vecums, instinktīvi var sākt trenēties veidot ligzdu. “Varbūt no malas tas izskatās neierasti, ka, piemēram, jūnijā kāds stārķis sāk vīt ligzdu, bet tā ir normāla, dabiska parādība stārķu dzīvē – nekāda ligzdošana tur nenotiks, stārķis instinktīvi trenējas taisīt ligzdu, un ir liela iespēja, ka tas pats stārķis atgriežas nākamajā gadā, un turpina to ligzdu taisīt tālāk,” stāsta E.Kantāns.
Kad beigsies stārķu ligzdošanas sezona, viņš atgādina un lūdz, pievērst uzmanību tām stārķu ligzdām, kas ir izveidotas uz skursteņiem un ziemā apkures laikā var radīt problēmas. E.Kantāns aicina savlaicīgi sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi par atļauju ligzdas noņemšanai.
