Īpašnieki ir sapratuši, ka meža platības ir jākopj un jāatjauno
Arī pašreizējās valsts ekonomiskās krīzes apstākļos ir jāinventarizē meža platības, kā arī jāizstrādā meža apsaimniekošanas plāns. Tas ir maksas pakalpojums. Gulbenē šos pakalpojumus mežu īpašniekiem 15 gadus piedāvā arī meža taksators Jānis Gipslis.
“Salīdzinājumā ar laiku pirms 15 gadiem, kad daudzi cilvēki saņēma mantojumā meža platību, nezinādami, ko ar to iesākt, šobrīd lielākā daļa mežu ir atraduši savus saimniekus. Daļa savu meža platību jau ir paspējuši nocirst un kokmateriālus realizēt, daļa turpina mežus kopt un ataudzēt. Situācija ir nedaudz mainījusies,” saka J.Gipslis.
Taksators uzskata, ka mežam neko daudz pāri nodarīt nevar. Tas esot iespējams tikai likuma izpratnē.
Pārkāpumus īpaši nekonstatē
J.Gipslis atzīst, ka savā praksē īpašus likuma pārkāpumus mežā nav konstatējis.
“Ir bijuši gadījumi, ka cilvēks savā mežā bez apliecinājuma saņemšanas ir sarūpējis kādu kravu kokmateriālu, lai gan tas nav atļauts. Juridiski tas it kā nav atļauts, bet, ja nozāģētie koki ir veci, tad mežam tas nekaitē,” saka J.Gipslis.
Viņš piebilst, ka neesot viegli novērtēt rajona mežus, jo atliekot izmainīt likumdošanu, lai konkrētu meža platību varētu uzskatīt par pāraugušu.
Dod padomu, kā rīkoties
Taksators uzskata, ka nav nepieciešams veikt ārkārtīgi precīzu meža inventarizāciju, jo mežs nemitīgi mainās.
“Arī pēc 15 gadiem ieejot savulaik jau taksētā mežā, uzreiz pamanu, kādas izmaiņas ir notikušas. Lai veiktu meža inventarizāciju, tā platību sadalu vairākos nogabalos, norādot, kas konkrēti būtu darāms katrā nogabalā, piemēram, kur veicama kailcirte, kur konkrētā platība jāatjauno, kādus kokus vēlams izcirst, kad koki jāretina un tamlīdzīgi. Ja valsts meža dienestam būtiska ir inventarizācijas daļa, tad privātās meža platības īpašniekam vairāk ir vajadzīgs praktisks padoms, tāpēc manai darbībai piemīt rekomendējošs raksturs,” saka J.Gipslis.
Apzinās, ka mežs ir jākopj
Taksators uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēks mežu kopj, vai arī to nedara, mežs turpina augt.
“Tomēr ir patīkami vērot, ka arvien vairāk mežu īpašnieku gādā par izcirsto platību atjaunošanu. To, kādas koku sugas tiek stādītas no jauna, lielā mērā nosaka valsts politika un pieprasījums pēc konkrētiem kokmateriāliem. Diemžēl šobrīd mēs neviens nevaram paredzēt, kas būs vajadzīgs pēc 60 vai 80 gadiem,” saka J.Gipslis.
Taksators uzsver, ka 15 gadu laikā ar mežu saistītā likumdošana vienmēr atpalikusi par diviem gadiem no tiem procesiem, kas notikuši mežā.
“Tas ir tāpēc, ka neviens nevēlas modelēt konkrētās situācijas, bet labprātāk pieņem kārtējo jauno likumu. Tiklīdz ir šāds likums, meža īpašnieks savukārt domā, kā to izmantot par labu sev. Uzskatu, ka ar mežu saistītā likumdošana šobrīd ir ļoti samocīta, piemēram, ja runājam par mežu atjaunošanu,” piebilst J.Gipslis.
Meža taksāciju viņš veic arī valsts mežos, pirms tam piedaloties konkursā. Taksators neliedz mežu īpašniekiem padomu, kā pieteikties Eiropas fondu līdzekļiem, kas paredzēti mežu apsaimniekošanai
