Kopš 2005.gada ūdens piesārņojums nav bijis tik liels, lai kādā peldvietā būtu bijis aizliegts peldēties
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) vides veselības speciālistu augustā veiktās pārbaudes liecina, ka peldūdens kvalitāte visās Gulbenes novadā peldūdens monitoringā iekļautajās peldvietās ir atbilstoša prasībām un tajās drīkst peldēties.
Jūnijā ūdens bijis visnekvalitatīvākais
“Analizējot mikrobioloģiskos rādītājus, var secināt, ka arī šomēnes tie bija nedaudz paaugstināti Gaujas upē. Pagājušajā mēnesī šie rādītāji bija nedaudz augstāki, šomēnes – nedaudz zemāki. Grūti pateikt, ar ko tas ir skaidrojams. Jūnijā ūdens visās peldvietās bijis piesārņotākais, varbūt to varētu skaidrot ar siltāka laika iestāšanos, jo siltais laiks ir provocējošs faktors, lai vairotos visi mikroorganismi. Tomēr Gaujas upē mikrobioloģiskais piesārņojums ir bijis nedaudz palielināts visos šajā peldsezonā iekļautajos mēnešos,” spriež SVA Vidzemes reģionālās filiāles higiēnas ārste Evita Zeiļuka. “Protams, ja mikrobioloģiskais piesārņojums būtu virs normas, mēs nekavējoties ziņotu atbildīgajām iestādēm, kas tālāk skatītos, kāpēc šis ūdens neatbilst prasībām un kāpēc piesārņojums peldvietās ir tik liels. Konkrētajā peldvietā būtu arī noteikts aizliegums peldēties.” E.Zeiļuka gan piebilst, ka līdz šim (monitorings tiek veikts kopš 2005.gada) gan nevienā no Gulbenes novadā monitoringā iekļautajām peldvietām mikrobioloģiskais piesārņojums neesot bijis tik liels, lai tajās nedrīkstētu peldēties.
“Vistīrākais ir Sudala ezers. Arī vizuāli viņš ir sakopts. Vissakoptākā man šķita Ušura ezera peldvieta, kur bija sakārtots, arī PET pudeles bija savāktas, visnesakārtotākā bija “Lāčauss” peldvieta, tur visapkārt paveras nepatīkams skats,” saka E.Zeiļuka.
Mudina sakopt aiz sevis
Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vecākā inspektore Inese Sedleniece atklāj, ka dienesta darbiniekiem palaikam jāsaskaras ar sūdzībām par piesārņotām un nesakoptām peldvietām. “Mūžīgā problēma mums ir ar “Lāčauss” peldvietu Stāmerienā, taču arī citās peldvietās ir problēmas. Cilvēki pēc sevis atstāj ļoti daudz atkritumu. Ir, protams, vietas, kur pie peldvietām ir izvietoti atkritumu konteineri un šī sistēma darbojas. Tagad mēs arī esam uzsākuši ar pašvaldībām apzināt šādas piemēslotas vietas un censties rast risinājumu. Ar atkritumu apsaimniekošanu ir tā, ka visi nav noslēguši apsaimniekošanas līgumus, un mūsu cilvēki diemžēl nav tik apzinīgi, lai pēc sevis visu savāktu. Tomēr gribētos visus aicināt un mudināt pēc sevis atstāt tīru un sakoptu vidi,” saka I.Sedleniece. Jautāta, vai dienests nesaņem sūdzības par to, ka kaut kur ūdenstilpēs tiek novadīta kanalizācija, speciāliste atklāj, ka pēdējā laikā šādu sūdzību nav bijis. Domājot par to, kas varētu ietekmēt paaugstinātos rādītājus Gaujas upē, I.Sedleniece norāda, ka tā varētu būt pagastu notekūdens attīrīšanas iekārtu darbība.
