Arnis Začs: “Atkritumi nav tomāti vai gurķi, gulbenieši neražo atkritumus!”
Gulbenē pats “svaigākais” humors ir ar krietnu pašironijas devu. Sak, kamēr iedzīvotāji “sildīs ekonomiku”, “ražodami atkritumus”, tikmēr pilsētai bankrots nedraud. Kā smejies, lai arī visa veida ražošana ir panīkusi, atkritumu “ražošana” pilsētā un drīz jau arī novadā tikai vēršas plašumā, jo šajā nozīmīgajā devumā iesaistās taču ikviens novadnieks.
Vai iedzīvotājiem jādotē atkritumu bizness? Par šo tēmu šajās dienās “Dzirkstelei” zvanījuši un ironizējuši daudzi “ražotāji” vai, pareizāk sakot, mūsu lasītāji gulbenieši. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju sašutumam sākuši pievienoties arī privātmāju iedzīvotāji, mazie uzņēmēji, kas ar jaunparakstīto līgumsaistību palīdzību (stājoties līgumattiecībās ar SIA “Alba” par atkritumu izvešanu) tiek burtiski piespiesti pie sienas. Ko lai saka vientuļa gulbeniete, kas viena pati dzīvo savā privātmājā un kurai līgums spiež gadā saražot 0,6 kubikmetrus atkritumu (tātad izvedams mājas konteiners sešas reizes gadā, bet faktiski vajag tikai divas reizes)? Sievietei tiek uzspiests samaksāt par diviem pilniem izvestajiem un vēl par četriem tukšajiem viņas konteineriem. Vai tiešām jāmaksā? Sieviete saka: “Nemaksāšu un viss! Man nav kur atkritumus ņemt. Tie, kas ir, tiek sašķiroti, dedzināti vai nonāk kompostā” Līdzīgi domā mazie uzņēmēji, kam sāk likties – viņus piespiež dotēt atkritumu biznesu. “Kurš gan negribētu savam biznesam tādas garantijas, bet kas dos?” telefonsarunā “Dzirkstelei” sacīja kāds gulbenietis.
Gulbenietis, uzņēmējs Arnis Začs “Dzirkstelei” saka, ka aplams ir termins “atkritumu ražošana”. “Atkritumi nav tomāti vai gurķi, gulbenieši neražo atkritumus!” viņš saka. Izbrīnīts A.Začs retoriski jautā: “Uz kāda pamata atkritumu normas ir iestrādātas pilsētas saistošajos noteikumos?”
Iedzīvotāji sūdzas arī novada domē
Gulbenes novada domes tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons “Dzirkstelei” atzīst, ka iedzīvotāji visu laiku sūdzas domē par samaksas kārtību, kāda pilsētā ir norēķinos par atkritumu izvešanu. Patiešām sūdzēties sākuši arī privātmāju iedzīvotāji un mazie uzņēmēji. A.Pētersons uzskata – nevar būt, ka viņi “pilnīgi necik nerada atkritumus” vai gandrīz necik, jo mūsdienās “izmainījusies atkritumu struktūra”, pilnīgi visu nav iespējams sadedzināt vai sašķirot. Protams, esot atšķirības starp to, cik atkritumu saražo vientuļa privātmājā mītoša sirmgalve un cik ģimene citā privātmājā. Tomēr A.Pētersons sliecas domāt, ka izņēmuma gadījumi ir tikai atsevišķi. Kopumā iedzīvotāji iekļaujas domes apstiprinātajās atkritumu ražošanas normās. Ignorēt tās, pēc A.Pētersona domām, nevar un būtu neloģiski.
Privātmājām Gulbenē atkritumu norma līdz šim bija tāda pati kā daudzdzīvokļu mājām, tātad visiem vienāda – 1,8 kubikmetri uz cilvēku gadā (mājās ar krāsns apkuri – 0,9 kubikmetri uz cilvēku gadā). “Tagad vienai un otrai iedzīvotāju grupai noteikta sava un mazāka norma ar mērķi maksāt mazāk,” uzsver A.Pētersons. Taču jaunieviestā uzskaite uzrāda sāpīgos punktus daudzdzīvokļu mājās, kur prakse liecina, ka atkritumu būs vairāk par normā noteiktajiem 1,2 kubikmetriem uz cilvēku gadā. Savukārt daudzas privātmājas līdz šim maksāja tikai par faktiski izvestajiem atkritumiem bez līgumsaistībām. “0,6 kubikmetri uz vienu privātmājas (ar malkas apkuri) iedzīvotāju gadā nozīmē 50 litrus atkritumu mēnesī. Tas ir reāli, es pat domāju, ka patiesībā reti kurš iekļaujas šajos 50 litros, sanāk pat vairāk,” domā A.Pētersons.
Saistības ar “Albu” – līdz 2013.gadam
“SIA “Alba” pilsētā ir uzvarējusi pilsētas konkursā par atkritumu izvešanu līdz 2013.gada martam, firmai jābūt elastīgākai, sniedzot pakalpojumu klientiem, kas balsta šo biznesu,” uzskata A.Pētersons. Viņš uzskata, ka “Albai” vairāk un pacietīgāk jākomunicē ar iedzīvotājiem. Savukārt iedzīvotājiem vajadzētu mierīgi izdiskutēt sāpīgos jautājumus un lēnprātīgi secināt, ka tarifi tomēr atbilst reālajam patēriņam, tie tomēr nav par lielu.
“Pašlaik izstrādājam vienotus atkritumu apsaimniekošanas noteikumus visam Gulbenes novadam,” informē A.Pētersons.
Vai pārmaksāto atmaksās?
Iedzīvotāji “Dzirkstelei” jautā, vai pašvaldība gādās, lai SIA “Alba” viņiem atmaksātu prasīto papildu maksu par atkritumu izvešanu maijā un jūnijā. A.Pētersons saka: “Atmaksāt iedzīvotāji var prasīt, ja kaut kas ir nepareizi sarēķināts. Tur ir jāskatās pēc situācijas. Manā uztverē ir skaidri redzama netaisnība, ka vienai otrai mājai ir jāmaksā nevis viena atkritumu norma, bet piecas normas uz iedzīvotāju gadā. Pilnīgi redzams, ka tā ir kļūda. Bet, no otras puses, iznāk tā, ka pakalpojumu sniedzējs ir “Alba”, kas ir aizvedusi šos atkritumus. Pakalpojums ir sniegts, uzņēmums grib saņemt naudu. Tāda ir nostādne.”
Iedzīvotāji arī jautājuši “Dzirkstelei”, vai šīs problēmas risināšanā nedomā iesaistīties Gulbenes rajona prokuratūra. Virsprokurors Aivars Circens laikrakstam saka, ka risinājums jāmeklē pašiem iedzīvotājiem civiltiesiskā ceļā, vispirms vēršoties SIA “Alba” un lūdzot atmaksāt to summas daļu, kuru iedzīvotāji, pēc viņu domām, ir pārmaksājuši. Ja mierizlīguma ceļā, savstarpēji vienojoties, vēlamo panākt neizdodas, iedzīvotāji ir tiesīgi izmantot iespēju ar civilprasību vērsties tiesā.
