
“Esmu pacietīga, bet nu šoreiz sirds sāp!” “Dzirkstelei” savu sarūgtinājumu par greidera aizdzītajiem sniega vaļņiem viņas mājas ceļā galā pauž Beļavas pagasta iedzīvotāja seniore Mudīte.
“Visu ziemu jātīra sniegs, ko aizdzen ceļa priekšā. Tagad pat aizdzina priekšā tādus lielus vaļņus – pamatīgas bumbas! Man tagad slapju muguru jāmokās. Kā lai es tās dabūju nost? Es tīru sava ceļa galu, lai pastnieks var tik pie manis, lai man var atvest produktus. Tagad šis mežonīgais valnis! Spēka vairs nav cīnīties, un nav man vairs tik daudz spēka, lai tiktu galā. Tas ir valsts ceļš, kas iet cauri Beļavai uz Alūksni,” stāsta seniore.
Akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Alūksnes ceļu rajona direktors Raitis Niedra “Dzirkstelei” skaidro, ka greideram jau nav, kur likt to sniegu. “Apstāties pie katra ceļa gala arī nevar, tad viņš neko neizdarīs,” saka R.Niedra. Viņš gan nāca pretī seniorei, solīja pievērst uzmanību, saprotot, ka cilvēkiem cienījamā vecumā ir grūti. R.Niedra min vēl kādu variantu, kā varētu risināt šādu situāciju, proti, iesaistot pagasta pārvaldi, kura arī var nāk pretī saviem cilvēkiem. Braucot tīrīt savus pašvaldības ceļus, vienlaikus atcerēties, ka vajag palīdzēt iztīrīt ceļa galu arī senioriem.
Savukārt Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” atzīst: “Mums jau ar saviem ceļiem grūti tikt galā. Ja vēl jāiztīra iebraucamie ceļi uz mājām, tas jau paņem dubultā laiku. Ja vēl valsts ceļiem… Būtu tomēr arī viņiem kaut kāds pienākums pēc sava darba atgriezties un šādās reizēs tomēr iztīrīt.” Viņš arī norāda, ka iedzīvotāji vienmēr var vērsties pašvaldībā. “Varbūt ir reizes, kad “simtlatnieki” ir brīvi un varam nosūtīt palīdzēt, bet ne regulāri. Otrs variants ir kaimiņi, varbūt var runāt ar tiem un var viens otram palīdzēt. Visu neizdarīs pašvaldība. Ja es teikšu, ka mēs aizskriesim un izdarīsim, tie būs meli no manas puses. Negribu tā rīkoties. Tad, kad tīrām pašvaldības ceļus, mēs mēģinām iztīrīt arī iebraucamos ceļus. Cenšamies, īpaši, ja ir seniori. Tas ir tikai cilvēcīgi, bet negarantēju, ka visās vietās. Mums tas aizņem lielu laiku. Cilvēki jau tā strādā pa naktīm. Varam izdarīt tik, cik varam,” saka A.Rakstiņš.
– Inita Savicka