
Es nevarēju piedzimt citai mātei,
Vien rūpju māmulītei mīļai, svētai.
Tā sen aiz sevis aizvērusi vārtus,
Man ceļu izgaismo un dziedē rētas.
Es nevarēju piedzimt citā zemē,
Kur tropu meži, augstkalni un palmas,
Vien Latvijā, kur zila, zila debess,
Kur bērzu glezno agras rudens salnas.
Jūs abas blakus, abas cieši kopā:
Tu māte vienīgā, tu – viena Latvijā.
Šai zemes dzīvē skaistā, īsā, skopā
Šie abi vārdi cieši savijas.
Es nevarēju piedzimt citā zemē.
– Jānis Zvaigzne Litenē