Gulbenē ir saviesies pārāk daudz vārnu, to ķērkšana traucē mierīgi gulēt karstajās vasaras dienās pie atvērta loga, taču arī visa gada garumā šo skaļo radību klātbūtne nav patīkama – “Dzirkstelei” saka gulbenietis Varis Lībers.
Viņš vērš uzmanību uz šo problēmu un aicina meklēt risinājumus.“Šie putni var dzīvot parkos. Nekādu problēmu! Nav jāiznīcina. Vienkārši vajag dabūt projām no pilsētas,” uzskata V.Lībers.
Nevis nonāvēt, bet aizbaidīt uz parkiem
“Ir tūkstošiem vārnu! Piemēram, skvērā pie novada pašvaldības administratīvās ēkas. Rudenī, kā ir kāds blīkšķis, putni paceļas gaisā,” stāsta V.Lībers. Gulbenē daudzviet blakus daudzdzīvokļu mājām koki ir pilni ar vārnām. Atkritumu konteineri tiek izārdīti. Automašīnas pagalmos tiek apķēzītas. Pat dzīvokļu logi tiek apķēzīti no ārpuses.
Šobrīd putniem ir mazuļu laiks. Lielie putni mazos pieskata. “Četros no rīta jau esmu uzcelts augšā, jo pagulēt nevar pie atvērta loga – ķērcieni. Pie aizvērta loga – arī nevar pagulēt,” saka V.Lībers.
Viņa uzskats – ar vārnām Gulbenē ir jācīnās. Citās pilsētās to jau darot. V.Lībers konkretizē: “Ja saliktu pa kādai beigtai vārnai kokā, pārējās pamestu šo vietu. Es lasīju internetā – ja kokā iekar ūpja silueta maketus, vārnas pamet vietu, aizlido projām.” Viņaprāt, ja neko nedarīs, “drīz būs beigas Gulbenei”, jo vārnas strauji vairojas un to skaits palielinās.
Pašvaldība neņemas cīnīties ar vārnām
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka – ar kraukļveidīgajiem “ir traki arī Rīgā”. No pieredzes viņš zina – ejot uz Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, jāuzmanās, vai pa ceļam gaisā lidojošie putni neapķēzīs apģērbu. Kā cīnīties ar šiem putniem Gulbenē, to A.Caunītis no pašvaldības puses nevar ieteikt. Kovārņi traucējot ne tikai pilsētā, bet arī laukos, kur “palīdz” novākt, piemēram, ķiršu ražu.
A.Caunītis piemin, ka Rietumeiropā galvenokārt cīnās ar baložiem, lai tie nevarētu ieperināties māju bēniņos un sēsties uz palodzēm, tāpēc tiek izlikti asumi. A.Caunīša paša domas – ir jāatrod veids līdzāspastāvēšanai, lai putni un cilvēki cits citam netraucē.
Ar mietpilsonisku vai dabas drauga skatu?
“Kā var zināt, ka trokšņotājas Gulbenē ir tieši vārnas? Tie ir vārnveidīgie putni, un šajā dzimtā ir daudz sugu. Cilvēki parasti ikdienā par vārnām dēvē putnus, kuri var būt gan kovārņi, gan vārnas, gan kraukļi. Reizēm dzirdēts, ka pat žagatu nosauc par vārnu,” “Dzirkstelei” saka Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta pētniece Tatjana Krama.
Viņa saka – beigtas vārnas iekarināšana kokā citus šīs sugas putnus projām neaizbaidīs. “Tā ir tumsonība, nežēlība. Tas būtu pārāk viegls risinājums, ja darbotos, bet tā nav. Eiropas vecajās pilsētās, kur ir daudz kultūras pieminekļu, kur ir vecas ēkas, ir atrasts veids, kā šo mantojumu pasargāt no baložiem un citiem putniem, kuri nodara lielu kaitējumu. Tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, apliekot maliņas ar īpašu materiālu, lai putni tur nesēstos,” saka T.Krama.
Zinātniece aicina gulbeniešus priecāties par dzīvās dabas klātbūtni pilsētā un rūpēties par tās saglabāšanu. T.Krama uzskata, ka uz vārnveidīgajiem pilsētā var raudzīties divējādi: mietpilsoniski kā uz traucēkli vai kā uz dabas skaistumu.
– Diāna Odumiņa
Daugavpils gadījums
Šovasar jūnijā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Indriķis Krams sacēla vētru, Daugavpilī pamanot nežēlīgu attieksmi pret kovārņiem. Kādā namā tur bēniņiem bija uzliktas restes, tā iesprostojot tur esošos putnus – mammas ar bērniem. Ārpusē esošie kovārņi tāpēc skaļi klaigāja un, kā novēroja pētnieks, centās glābt iesprostotos. Pēc problēmas publiskošanas ātri vien sekoja rīcība – ar pacēlāju vietējās komunālās saimniecības darbinieks piekļuva bēniņu lūkām un attaisīja priekšā pieliktās restes. Šajā sakarībā tika uzsvērts, ka Krimināllikums un Dzīvnieku aizsardzības likums nepieļauj ne ņirgāšanos, ne spīdzināšanu ne pret vienu dzīvnieku.
Informācijas avots: “www.tv3.lv”
