“Mums pieklīda kaķis. Kur viņu likt? Kaķis pie manis ir nedēļu. Bija atbraukusi pašvaldības policija, viņi nofotografēja kaķi. Ir pagājusi nedēļa. Nav ne pašvaldības policijas puišu, ne kā. Zvanīju pašvaldības policijai, tur atbildēja, ka jāsazinās ar pašvaldību. Mēs labprāt varbūt arī paturētu, bet mēs jau tik daudz reižu esam pieņēmuši pieklīdušus kaķus, kuri pēc tam nomirst. Man pašai ir divas kaķenes, un šis pieklīdušais runcis dara pāri manām kaķenēm – sit manas kaķenes. Ko lai dara? Ira Žeigure (biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja – red.) skaidro, ja esmu vienu reizi pieklīdušo kaķi pabarojusi, tad tas skaitās mans kaķis. Bet man taču ir sirds krūtīs – kā lai nepabaro!”
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards skaidro: “Ja sāk barot pieklīdušu kaķi, tad tas arī jau ir jūsu kaķis. Nevar tā pieklīst un palikt, ja viņam nedod ēst. Tiklīdz sāk barot, tad, kā ir teikts Civillikumā – kļūstat par dzīvnieka valdītāju un rūpējaties par viņu. Cilvēki pabaro un pat neapzinās, ka pabarojot viņi kļūst par šī dzīvnieka saimnieku. Mēs mēģinām palīdzēt meklēt saimniekus, ievietojot informāciju sociālajos tīklos – varbūt kādam pieder konkrētais dzīvnieks, vai arī vienkārši piedāvājam – varbūt kāds vēlas kaķi. Policija ir kā starpnieks. Likums nosaka, ka par klaiņojošiem vai bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem dzīvniekiem atbild pašvaldība. Saskaņojot ar pilsētas pārvaldi vai, ja tas ir pagastā, tad ar pagasta pārvaldi, ved dzīvnieku uz patversmi Alūksnē, kas ir maksas pakalpojums, un rezultātā to sedz pašvaldība. Bet, ja esi sācis dzīvnieku barot, tad pašam jāmēģina sazināties ar patversmi, ja negrib paturēt un tālāk barot. Ja negrib paturēt dzīvnieku, kas pieklīdis, tad labāk nebarot.”
– Inita Savicka
