“Vai taisnība, ka ir doma pārskatīt sētnieku noslodzi jeb normas, nosakot vienam sētniekam apkopjamo teritoriju divu kilometru garumā?” šādu jautājumu “Dzirkstelei” uzdeva kāda gulbeniete. Viņa arī gribēja zināt, vai tādā gadījumā necietīs darba kvalitāte un vai darbs būs padarāms; vai nav riska, ka var pietrūkt darbinieku, kuri gribēs veikt tādu apjomu par minimālo algu vai mazliet vairāk. Iespējams, plānots tiek zināmā mērā atvieglot sētnieku darbu, izmantojot traktortehniku, tāpēc tiek pārskatītas normas?
Komentēt šos jautājumus “Dzirkstele” lūdza Gulbenes labiekārtošanas iestādes vadītāju Sandi Sīmani:
– Saskaņā ar iestādes iepriekšējā vadītāja rīkojumu sētniekiem jau bija noteikts kopjamās teritorijas apjoms, proti, 2,3 kilometri. Šajā ziņā nav nodoma kaut ko mainīt. Vienīgais, kas ir mainīts, ir konkrēta kopjamā teritorija, – tas arī viss. Princips, kas ir ņemts vērā, nosakot jaunas atbildības teritorijas, ir teritorijas atrašanās tuvāk sētnieka dzīvesvietai un lai noteiktā kopjamā teritorija nebūtu sadrumstalota, tādējādi nodrošinot, ka sētnieks patērē mazāk laika ceļā līdz kopjamajai teritorijai un konkrētas teritorijas kopšanas procesā patērētu mazāk laika, pārvietojoties no viena atbildības teritorijas posma līdz otram. Līdz šim kopjamās teritorijas bija noteiktas haotiski un sadrumstaloti, kas neveicināja darba efektivitāti. Veicot pārrunas ar katru sētnieku individuāli, nesaņēmu iebildumus par jauno noteikto teritoriju.
Sētniekam, veicot savus darba pienākumus noteiktā darba laika ietvaros kārtīgi un rūpīgi, darba kvalitāte nevar ciest. Sakarā ar to, ka kopjamās teritorijas apjoms pēc būtības nav mainīts, nerodas šaubas par to, ka darbs nebūtu padarāms. Tāpat jāņem vērā, ka sētnieku atbildības teritorijās strādā arī traktortehnika, kas noteikti atvieglo sētnieku darbu.
Iestādē patlaban nav sētnieka amata vakanču. Tādas bija, stājoties man amatā, bet tās ļoti ātri tika aizpildītas. Protams, sētnieka amatā strādājošo mainība ir regulāra, un nevar izslēgt, ka arī tuvākajā laikā kāds no sētnieka amatā strādājošajiem varētu izbeigt darba tiesiskās attiecības, tomēr iestādes darbībā tā ir normāla parādība.
Valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai ir tendence ar katru gadu palielināties, un, kā zināms, tā 2024.gadā būs 700 eiro. Es sētnieka amatā strādājošos labprāt atalgotu labāk, tomēr katram iestādes vadītājam ir saistoša pašvaldības iestādēs strādājošo atlīdzības sistēma, saskaņā ar kuru tad arī nosakāma sētnieka amata alga.
– Diāna Odumiņa
x
“Vai taisnība, ka ir doma pārskatīt sētnieku noslodzi jeb normas, nosakot vienam sētniekam apkopjamo teritoriju divu kilometru garumā?” šādu jautājumu “Dzirkstelei” uzdeva kāda gulbeniete. Viņa arī gribēja zināt, vai tādā gadījumā necietīs darba kvalitāte un vai darbs būs padarāms; vai nav riska, ka var pietrūkt darbinieku, kuri gribēs veikt tādu apjomu par minimālo algu vai mazliet vairāk. Iespējams, plānots tiek zināmā mērā atvieglot sētnieku darbu, izmantojot traktortehniku, tāpēc tiek pārskatītas normas?
Komentēt šos jautājumus “Dzirkstele” lūdza Gulbenes labiekārtošanas iestādes vadītāju Sandi Sīmani:
– Saskaņā ar iestādes iepriekšējā vadītāja rīkojumu sētniekiem jau bija noteikts kopjamās teritorijas apjoms, proti, 2,3 kilometri. Šajā ziņā nav nodoma kaut ko mainīt. Vienīgais, kas ir mainīts, ir konkrēta kopjamā teritorija, – tas arī viss. Princips, kas ir ņemts vērā, nosakot jaunas atbildības teritorijas, ir teritorijas atrašanās tuvāk sētnieka dzīvesvietai un lai noteiktā kopjamā teritorija nebūtu sadrumstalota, tādējādi nodrošinot, ka sētnieks patērē mazāk laika ceļā līdz kopjamajai teritorijai un konkrētas teritorijas kopšanas procesā patērētu mazāk laika, pārvietojoties no viena atbildības teritorijas posma līdz otram. Līdz šim kopjamās teritorijas bija noteiktas haotiski un sadrumstaloti, kas neveicināja darba efektivitāti. Veicot pārrunas ar katru sētnieku individuāli, nesaņēmu iebildumus par jauno noteikto teritoriju.
Sētniekam, veicot savus darba pienākumus noteiktā darba laika ietvaros kārtīgi un rūpīgi, darba kvalitāte nevar ciest. Sakarā ar to, ka kopjamās teritorijas apjoms pēc būtības nav mainīts, nerodas šaubas par to, ka darbs nebūtu padarāms. Tāpat jāņem vērā, ka sētnieku atbildības teritorijās strādā arī traktortehnika, kas noteikti atvieglo sētnieku darbu.
Iestādē patlaban nav sētnieka amata vakanču. Tādas bija, stājoties man amatā, bet tās ļoti ātri tika aizpildītas. Protams, sētnieka amatā strādājošo mainība ir regulāra, un nevar izslēgt, ka arī tuvākajā laikā kāds no sētnieka amatā strādājošajiem varētu izbeigt darba tiesiskās attiecības, tomēr iestādes darbībā tā ir normāla parādība.
Valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai ir tendence ar katru gadu palielināties, un, kā zināms, tā 2024.gadā būs 700 eiro. Es sētnieka amatā strādājošos labprāt atalgotu labāk, tomēr katram iestādes vadītājam ir saistoša pašvaldības iestādēs strādājošo atlīdzības sistēma, saskaņā ar kuru tad arī nosakāma sētnieka amata alga.
– Diāna Odumiņa
