Rakstu, jo varbūt ar “Dzirksteles” palīdzību iespējams aktualizēt jautājumu par kapu teritorijas labiekārtotāju izpratni par robežām, līdzatbildību un saprast, kā un kam “pateicoties” izveidojās situācija, kas nupat notikušo kapusvētku sakarā manī raisīja pamatīgu emociju gammu – no neticīga izbrīna un dusmām līdz bezspēcībai.
Gulbenes Vecajos kapos ļoti daudzas kapu vietu teritorijas piederīgie izvēlējušies norobežot ar meistaru veidotām dažāda materiāla apmalītēm. Savulaik mana mammīte izvēlējās šim nolūkam pavisam parastu variantu – vienkāršiem virsmu klājeniski sedzošiem augiem (speciāli iegādāti dārzniecībā, arī tagad stādījumu uzturēšanai un papildināšanai nopērkami), kas veido U veida robežu arī šobrīd un ne iztālēm, ne tuvumā nekādi neatgādina zālāju, ko Gulbenes Veco kapu apsaimniekotāji, gods kam gods, regulāri appļauj.
Taču sestdien, 26. jūlijā, ierodoties sakopt tuvinieku atdusas vietu (to daru regulāri, pirms tam biju arī iepriekšējā svētdienā), ieraudzīju, ka izpratne (kam un kāda?) par zāliena nopļaušanu stipri pārsniedz paša zāliena robežas, jo zemsedzes apmalīte bija pamatīgi nopēdota (nekad neesmu redzējusi kādu pārvietojamies pa granīta vai cita materiāla apmalītēm, bet te labiekārtotājs bija soļojis ne pa jokam) un burtiski noskūta (grūti piemeklēt precīzāku vārdu). Pašā norobežojuma stūrītī iestādītais košumaugs spireja – pamatīgi aptrimerēts (novācu zem krūma atstāto zaru kaudzi).
Un labiekārtošana laikam tikai uzņēma apgriezienus, jo, lai gan kapu teritorijas zālienu no iekoptās kapu vietas atdala apmēram 30 centimetri un visa placīša garumā ar jau minētajiem nosedzošajiem augiem izveidots paaugstinājums, par ko šogad īpaši priecājos, jo biju to atkarojusi nezālēm centimetru pa centimetram, tagad šajā vietā ir burtiski atarta “kartupeļu vaga” – plika, melna zeme bez neviena auga! Tā arī nav skaidrs, kā rīkojumā, ar kādu nodomu, ar kā “labvēlību” šī diletantiskā iejaukšanās regulāri koptā apbedījumu vietā notikusi un vai kāds par to vispār ir atbildīgs!
Protams, ko varēju, sakopu, bet jautājumi paliek neatbildēti, un šobrīd jādomā, kā rīkoties turpmāk.
Viens no punktiem Gulbenes novada “Kapsētu darbības un uzturēšanas saistošajos noteikumos” paredz kapsētas arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām, un kapsētas iekšējās kārtības noteikumi atgādina, ka nedrīkst bojāt kapsētas labiekārtojumu elementus, manuprāt, pats par sevi saprotams, – arī kapa vietu labiekārtojumu.
— Iveta Medne Cēsīs
