Ir pārdomas par protestiem saistībā ar mazajām lauku skolām, par to saglabāšanu. Bet vai runājam par finansēšanas modeli, kas ļautu mazajām skolām pastāvēt?
Es sāku iet skolas gaitās 1978. gadā toreizējā Rēveļu pamatskolā. Jau kopš tā laika faktiski Latvijā nav bijis neviena finansēšanas modeļa, kas dotu priekšrocību mazajām lauku skolām. Mani brālēni skolā gāja Rīgā, brīvdienās satikāmies. Viņi stāstīja par savām skolām, es par savu skolu. Varēju salīdzināt. Brālēniem bija iespēja apskatīt manu skolu, kurā tolaik vēl bija sausās tualetes. Mani brālēni bija izbrīnīti. Arī tagad atšķiras tās iespējas, kādas ir Gulbenes novada vidusskolā un kādas ir lauku skolās.
Ja Latvijā tagad noprotestēs un panāks, ka uz kādu brīdi aizkavēsies dažas lauku skolas aizvēršana, ko tas dos ilgtermiņā? Būtiski nemainoties finansēšanas modelim, lielajām skolām arvien būs priekšrocības, salīdzinot ar mazajām. Un tad agri vai vēlu būs grūtības, jo tas, kam ir nauda, attīstīsies, bet tas, kam pietrūks, nīkuļos.
Pagaidām nav tāda modeļa, lai vienlīdz labi varētu attīstīties pilnīgi visas skolas valstī.
— Anda Caunīša viedokli pierakstījusi Diāna Odumiņa
