Vasarā paliks 10 gadi, kopš Gulbenei bija uzdāvināts melno gulbju pāris, kuru nosaucām savu baronu – Heinriha un Marisas – vārdā. Vairs viņu mums nav. “Dzirkstelē” lasīju, ka Gulbenes dzīvnieku kapsēta būs piemineklis Heinriham. Bet kāpēc Marisa mums ir aizmirsta?
Lasu arī “Dzirkstelē”, ka Spārītes parkā ir dažādi vides objekti. Vai nebūtu jāpadomā par kādu piemiņas atgādinājumu Marisai un Heinriham tur, kur viņi reiz ir peldējuši parkā un priecējuši cilvēkus ar savu klātbūtni? Tas varētu būt kāds īpašs soliņš uz saliņas vai vēl kas cits – viss atkarīgs no mākslinieku izdomas. Mēs atceramies savus melnos gulbjus. Marisa tika zaudēta agrāk, un Heinrihs gluži kā viņa vēsturiskais vārdabrālis palika viens bez savas pāragri mirušās dzīvesbiedres. Atceramies abus melnos gulbjus kā pāri, kuru mums tika dāvājuši cēsnieki. Tās ir emocijas, kuras palikušas sirdī.
— Seniori Līgu no Palienas uzklausījusi Diāna Odumiņa
